Gudri prātuļojām, ja jau katram cilvēkam ir vajadzīgas mājas, tad jau pasaulē ir tik pat daudz māju, cik cilvēku. Tomēr nē, kāds vērīgāks apmeklētājs attopas, ka vienā mājā taču var dzīvot vairākas ģimenes. Tad jau laikam cilvēku būs vairāk.
Un var jau būt arī pagaidu mājas, piemēram, Bērnu slimnīcā ir Vecāku māja. Lai arī šobrīd tā ir jauna un skaista, patiesībā tā ir viena no visvecākajām mājām slimnīcas apkaimē. Un tai ir savs stāsts...
Bet tālāk pārdomu pavedienu šķetinot, nākas secināt, ka mājas jau nav tikai cilvēkiem vien. Kas notiek mežā un pļavās? Tur varbūt katrs kukurzītis kādam ir mājas? Cik aliņu ir zemē, cik putnu ligzdu kokos... Tomēr secinam, ka māju pasaulē ir vairāk kā cilvēku. Mūsu aizdomas apstiprināja bibliotēkas viesis - draiskais Lauvēns no Jūrmalas teātra un Inguna Radziņa, kas izstāsta mums aizraujošu stāstu par savu māju un visām tām citām mājām, kas ir viņējā, piemēram, zirnekļu, blusu un citu dzīvu radību mitekļiem. Viņam piebalso arī, pārējie līdzi atbraukušie draugi, lācītis Tobiass, ziepju burbulis u.c.
Pēc garās, pārdomu rosinošās, filozofēšanas, laiks radošiem darbiem. Ir iespēja katram radīt savu māju, lai taptu jauna, skaista izstāde Saulaino dienu bibliotēkā.
Tās tiešām var būt tik dažādas! Cits saskatījis ābolu kā māju. Varam tikai minēt, kas tādā miteklī varētu dzīvot. Cits omulīgu mitekli radījis bekā. Arī šeit sev vietu rod dzīvībiņas.
Izstāde priecē un iedveso ikvienu ienācēju, kas vērīgi apskata padarīto. Lai daudz jauku atziņu par svarīgāko, kas mums ir - savu māju un tās sajūtu sevī! Un paldies drosmīgam Lauvēnam un viņa draugiem par līdzdalību ;)
.jpg)
