Vēsture

Foto no Bērnu slimnīcas arhīva

     1919. gadā par Bērnu slimnīcas direktoru kļuva ārsts, politiķis un Krievijas III Domes deputāts Andrejs Priedkalns. Viņa biogrāfija ir cieši savijusies ar Latvijas valsts dibināšanas notikumiem. 
     Priedkalns ieguvis atzīstamu popularitāti, esot bijis prasīgs, pedantisks un dziļi cilvēcīgs bērnu ārsts, tuvs Raiņa draugs. Izveidojis Bērnu draugu biedrību, kura rūpējās par bērnu un jauniešu aizsardzību, audzināšanu un izglītību, uzturēja bērnudārzus, bibliotēku un teātri bērniem. Biedrība sniedza bezmaksas padomus bērnu audzināšanā un aprūpē.
     Ārsta draugs Rainis, A.Priedkalna mūžam negaidīti apraujoties, veltīja dzejoli, kuru nobeidza ar rindām: "Pats saulei būt un visus vest uz sauli!"

***


Foto no Bērnu slimnīcas arhīva
Bērnu slimnīcas bibliotēkas lasītava.

1930.g. Bērnu slimnīcā nolēma, ka šeit ir jābūt bibliotēkai. Tika sasaukta pilna darbinieku sapulce un balsošanas rezultatā ievēlēta komisija, kurā bija tās priekšsēdētājs, kasieris, sekretārs, bibliotekārs un lasītavas pārzinis. Pagaidām varam tikai minēt cik liels bija bibliotākas krājums, kādas bija darba formas, bet pēc vecās Bērnu slimnīcas bibliotēkas protokolu grāmatas varam secināt, ka bibliotēka bija slimnīcas kultūras centrs, kas organizēja dažādas aktivitātes - darbinieku ekskursijas, kolektīvus gājienus uz teātra izrādēm, slimnīcas darbinieku slēgtos izpriecu vakarus u.c. Bibliotēkas komisija rakstīja pārskatus, ko iesniedza direkcijai un atskaitījās revīzijas komisijai. Veda kases grāmatu, kurā smalki tika uzrādīts debets, kredīts un atlikums, kā arī fiksēja ieņēmumu un izdevumu dokumentus. Bibliotēkas komisija sekoja līdzi arī tam, kādas grāmatas tika iegādātas, ieteica vairāk vērības piegriest latviešu rakstniekiem, klasisko un jaunāko darbu iegādei, ne tik daudz tulkotiem dienas romāniem, kas bija uzskatāmi par mazvērtīgiem.



Rīgas pilsētas Bēnu slimnīcas darbinieku bibliotēkas protokolu grāmata 1930.g.28.febr.- 1034.g. 25.janv.

***


Foto no Bērnu slimnīcas arhīva

1899. gada 9.augustā par Džeimsa Ārmitsteda Bērnu slimnīcas direktoru un vienlaikus arī iekšķīgo un infekcijas slimību nodaļas virsārstu iecēla Dr.med. Johanu Bernhardu Švarcu. Darbu uzsāka 48 darbinieki - 5 ārsti, 1 provizors, 3 kopšanas uzraudzes, 12 slimo kopēju, 8 apteksnes un 19 saimniecības darbinieku. Slimnīcā bija 73 gultas vietas (paredzētas 116) un pirmajā gadā uzņēma 183 bērnus. Starp pacientiem bija gan rīdzinieki, gan lauku bērni, tai skaitā arī bērni no ārzemēm. Pacienti skaitījās bērni līdz 16 gadiem. Pakāpeniski slimnīca tika paplašināta ar jaunbūvēm un 1927. gadā bija jau 400 gultas vietas.
Ieskatoties slimnīcas arhīva saglabātājās slimības vēsturēs, redzam, ka gan šajā laikā, gan aptuveni 20 gadu posmā galvenās uzstādītās diagnozes bija infekciju slimības - skarlatīna, dizentērija, difterija, plaušu un kaulu tuberkuloze, osteomielīti un meningīti.

P.s. Fotogrāfijā redzams Dž. Armitsteds un Bērnu slimnīcas pirmie direktori.

***


Foto no "Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde

1879.gadā nelaiķis Džeims Ārmitsteds 2/9 no sava īpašuma (201 496 rbļ, 52 kap.) testamentā atvēlēja Rīgas pilsētai ar mērķi, izlietot to iestādes izveidošanai, kas būtu paredzēta mazturīgajiem iedzīvotājiem. Pilsētas valde nolēma, ka cels Bērnu slimnīcu, jo uzskatīja, ka tā ir neatliekama, katras pilsētas vajadzība. Šobrīd šis dokuments tiek uzskatīts par Bērnu slimnīcas sākumu. Tomēr līdz pamatu likšanai bija jāpaiet vēl 16 gadiem. Pa šo laiku atvēlētais kapitāls tika ieguldīts procentu vairošanai, kas ar gadiem krietni pieauga.
1895. gadā tika uzsākta Bērnu slimnīcas celtniecība, kas ilga līdz 1899. gadam. Tās būvuzņēmēji bija Radziņš(Radzings) un Ķergalvis(Kergalvs), kas vadīja amatnieku darbu. Galvenās ēkas ir renovētas un tiek izmantotas vēl šodien.

* Informācija no Dz. Mozgis "Laime kalpot bērniem", BKUS arhīva un Saulaino dienu bibliotēkas krājuma


***


Foto no Bērnu slimnīcas arhīva

Laika zīmes raksturo mūs, mūsu laiku. Ir ļoti svarīgi tās pamanīt, saskatīt, apkopot. Atskatoties pagātnē, mēs varam saprast uz kurieni būtu jādodās nākotnē. Bērnu slimnīca, kurai nu jau ir 114 gadi, ir bijusi iesaistīta daudzos Latvijas tautas likteņa krustpunktos – gan 1905.gada revolūcijā, gan 1. pasaules karā, Bermontiādē, 2.pasaules karā, barikāžu laikā... Un visi šie notikumi ir atstājuši savas Laika zīmes. Mēs aicinam ikvienu, kuru rīcībā ir kādas no šīm norādēm (fotogrāfijas, atmiņu stāsti, piemiņas lietas u.c.) atsaukties. Sadarbojoties ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju veidosim un papildināsim mūsu kolekciju ar jauniem faktiem, pārdomām un vērtīgiem atradumiem.

Kontaktpersona:

T: 67617207
ilze.marga@inbox.lv

Ilze Marga
RCB ārējā apkalpošanas punkta
„Saulaino dienu bibliotēka” vadītāja
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā