Es nozvērējos
šo stūrīti uzlikt uz papīra
tieši,
Kā fotogrāfs portretā,
kā pirksta nospiedums
lai tas būtu...
Tā Ojārs Vācietis raksta par Pārdaugavu. Viņš solījumu ir pildījis un savā dzejā vairākkārt ir daudzinājis Rīgu- Pārdaugavu. Savukārt Rīgas skolu audzēkņi, gatavojoties Pārdaugavas svētkiem, to ir iemūžinājuši skaistos mākslas darbos.
Pārdaugava ir uzplaukusi košās krāsās! Bērnu acīm skatīta, tā izskatās jo īpaša. Un ikviens ir spējis meistarīgi to uzlikt uz papīra tā, ka nepārprotami atpazīstam attēlotās Pārdaugavas vietas.
Uzgleznotais Alises ielas ūdenstornis vēsta, ka tas ir pamanāms un ļoti iederās Pārdaugavas koptēlā. Tā pat kā Kalnciema kvartāls, kas aicināt aicina ģimenes uz jauku kopābūšanu. Un jaunā Gaismas pils ir bērnu vērīgo acu skatīta un izpelnījusies cieņas pilno attieksmi, tiekot iemūžināta mākslas darbos.
Bet svarīgākais jau ir tas, ka caur dzeju un mākslu mēs ieslēdzam Pārdaugavu savās sirdīs, ļaujam tai tur būt un to pamanīt arī citiem.
Dienas citāts:
Saulainas dienas mūsu bērniem, saulainu vārdu katram, kas jūt.
Laimi var sadalīt līdzīgās daļās, atdot par velti un bagāts kļūt...
(Guntars Račs)
pirmdiena, 2014. gada 30. jūnijs
svētdiena, 2014. gada 1. jūnijs
Kukaiņu pasaulē
Jau jūtamies kā īstā vasarā, bet vēl pirms brīža, kad raisījās pumpuri un kļuva skanīgākas putnu dziesmas, liela rosība izvērtās arī kukaiņu pasaulē. Šodien RCB "Saulaino dienu bibliotēkā" viesis no Latvijas Dabas muzeja, kukaiņu pētnieks Jānis Dreimanis aicināja ielūkoties tajā, šo to jaunu uzzināt un arī ieraudzīt.
Jānis nebrauca tukšām rokām. Līdzi paņemtā Kukaiņu kolekcija, glīti sarindota speciālās kastēs, lai ikviens varētu ērti aplūkot. Ja daudzi no tiem jau it kā manīti, tad kā tos īsti sauc, ne katrs zina. Jānis demonstrēja arī ko īpašu. Tā bija liela ragaina vabole, kas pēdējo reizi Latvijā redzēta pirms 70 gadiem, jo tai pārāk neatbilstoši apstākļi tomēr pie mums izveidojušies.
Bet vislielākās emocijas izsauca draisko taureņu kolekcija, kas pārsteidza gan ar savu košumu, gan apmēru.
Tādus, mēs tomēr nekur nebijām manījuši. Un tā arī tas ir. Šie tauriņi noķerti tālās zemēs.
Minot sugu skaitu un kukaiņu dzīves ilgumu, grozam tik galvas un secinam, ka tā ir īpaša pasaule, kurā notiek liela mainība un tā ir tik plaša un neizdibināma, tomēr ļoti interesanta un saistoša.
Arī grāmatu kolekcija ir iespēja, kur smelties zināšanas, būt fantāzijas pasaulē, caur kuru iepazīt to visu.
Liels paldies Jānim par ieskatu un radīto interesi vērst uzmanību šai smalkajai pasaulei!
Jānis nebrauca tukšām rokām. Līdzi paņemtā Kukaiņu kolekcija, glīti sarindota speciālās kastēs, lai ikviens varētu ērti aplūkot. Ja daudzi no tiem jau it kā manīti, tad kā tos īsti sauc, ne katrs zina. Jānis demonstrēja arī ko īpašu. Tā bija liela ragaina vabole, kas pēdējo reizi Latvijā redzēta pirms 70 gadiem, jo tai pārāk neatbilstoši apstākļi tomēr pie mums izveidojušies.
Bet vislielākās emocijas izsauca draisko taureņu kolekcija, kas pārsteidza gan ar savu košumu, gan apmēru.
Tādus, mēs tomēr nekur nebijām manījuši. Un tā arī tas ir. Šie tauriņi noķerti tālās zemēs.
Minot sugu skaitu un kukaiņu dzīves ilgumu, grozam tik galvas un secinam, ka tā ir īpaša pasaule, kurā notiek liela mainība un tā ir tik plaša un neizdibināma, tomēr ļoti interesanta un saistoša.
Arī grāmatu kolekcija ir iespēja, kur smelties zināšanas, būt fantāzijas pasaulē, caur kuru iepazīt to visu.
Liels paldies Jānim par ieskatu un radīto interesi vērst uzmanību šai smalkajai pasaulei!
Abonēt:
Ziņas (Atom)