Dienas citāts:

Saulainas dienas mūsu bērniem, saulainu vārdu katram, kas jūt.

Laimi var sadalīt līdzīgās daļās, atdot par velti un bagāts kļūt...

(Guntars Račs)

Rāda ziņas ar etiķeti Ieva Jurjāne. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ieva Jurjāne. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2016. gada 18. aprīlis

Tikšanās ar mākslinieci Ievu Jurjāni

Visu mēnesi  RCB Saulaino dienu bibliotēkā bija iespēja vērot mākslinieces Ievas Jurjānes grāmatu ilustrāciju izstādi, kas noslēdzās ar jauku, radošu pēcpusdienu kopā ar pašu mākslinieci.
Iepazīstoties, Ieva atcerējās savus piedzīvojumus bērnībā, kad nācās slimības dēļ uzkavēties gultiņā, kā arī atgadījumu pavisam nesen, kad bija spiesta pabūt tepat, Bērnu slimnīcā, kopā ar savu meitiņu Ģertrūdi. Viņa ir pārliecināta, ka arī tādās reizēs ir laiks fantāzijai un iespēja sevī uzturēt prieku par to, ko mēs redzam dabā, ļaujoties saviem vērojumiem un iedomu pasaulei.
Ieva pastāstīja par kopīgo projektu ar Ornitoloģijas biedrību, kā rezultātā tapa skaists, izzinošs plakātas ar dažādiem putniem, kurus iespējams pamanīt un vērot arī esot slimības gultā- putnu barotavās aiz loga, vai kaut kur starp pilsētas namiem.
Tomēr laiks rotaļām savos sapņos ir pats jaukākais, ko var darīt tad, kad nekā cita nav ar ko sevi pārsteigt. Ideju var pasmelties kaut vai no Ievas Samauskas grāmatas "Čarlīnes deguns", kurai ilustratore ir Ieva. Un tas nav nemaz tik grūti- iedomāties, ka kādu rītu Tu pamosties un, veroties spogulī,  savā sejā pamani izmaiņas. Un kāpēc gan tur nevarētu būt kāda putna knābis?
Vispirms, kopā ar mākslinieci, izpētījām grāmatas, kurās var daudz interesanta uzzināt par putniem. Tad mēģinājām iedomāties, kuram putnam pēc rakstura mēs katrs gribētu līdzināties. Pēc īsas apdomāšanās, izvēle tika veikta un ātri vien tapa skaisti putnu zīmējumi. Tad Ieva aicināja ļauties sapņiem un mēģināt uzzīmēt sevi, kas tik ļoti līdzinās izvēlētajam putnam.
Un tad... sajust, kā būtu, ja būtu... ja mana istaba būtu kā dobums mežā, kurā nakšņo pūce, un dienas darbi jāpakārto pūces rakstura īpatnībām? Kā būtu, ka man būtu tik spēcīgi spārni kā ērglim? Vai tie ļautu man mierīgi nosēdēt skolas solā?
Pati Ieva saka: "Skatīties uz zīmētu putnu nozīmē domāt. Saprast to, ka mēs neesam vienīgie uz šīs pasaules, ka ir citas dzīvas radības, saprast, kā tās eksistē, kā tās pārvietojas. Stāvi zem dzērvju kāša un iztēlojies no kurienes tās dodas..."



pirmdiena, 2016. gada 14. marts

Kartupeļi, pūce un deguni.

Ikviens bērns, kam tīk laiku pavadīt kopā ar grāmatām piekritīs, ka ļoti liela nozīme, savas iztēles un fantāzijas pieslēgšanai lasīšanas procesam ir ilustrācijām. Un dažkārt ir tā, ka mākslinieks caur ilustrācijām spēj ļoti papildināt autora stāstīto un pat paralēli veidot arī savu stāstu.
Saulaino dienu bibliotēkā šobrīd aplūkojama mākslinieces Ievas Jurjānes orģināldarbu izstāde. Bērni ar grāmatām rokās, apstaigā izstādi un vēro atšķirīgo starp tipogrāfijā iespiesto attēlu un orģināldarbu. Pamana krāsu toņu dažādību un citas smalkas nianses, atrod mākslinieces ievīto noslēpumu, ko grāmatas jau vairs neatklāj.
Izstādē iekļautas trīs grāmatu ilustrācijas. Par kuplo kartupeļu ģimeni - šo Vitauta Ļūdēna dzejoli zina un prot noskaitīt gan liels, gan mazs. Tas ir izdots, bērnu iemīļotajā un jau tik labi pazīstamajā BikiBuka sērijā.

Pavisam nesen tapušais Ievas Samauskas stāsts "Čarlīnes deguns", kas tika prezentēts nesen notikušajos Grāmatu svētkos Ķīpsalā, šoreiz piedāvā melnbaltus zīmējumus, krāsu ir pavisam nedaudz.
Bet asprātīgais Ineses Zanderes vēstījums "Pūces svinības" Ievas ilustrācijās ir īpaši apbrīnojams. Te figurē ne tikai Pūce, vistas, vārnas, pīles un dzeguze, bet arī pavisam reāli tēli- operas skatuves strādnieki, teātra primadonnas, viesi un pat amizantā saldējuma pārdevēja, kas ikdienā rosās laukumā pie Operas nama.
Visam klāt vēl var lūkot kādu īpašu vēsturisku būtni - senam bijušo pilsētas mēra Džeimsa Ārmitsteda skulptūru, kas savulaik lēma būt Rīgā Bērnu slimnīcai. Arī slavenā komponista Alfrēda Kalniņa pieminekli varam vērot un atpazīt vietu, kurai garām iets vai simtām reižu.
Māksliniece klusi padalās, ka grāmatas tapšanā iesaistījies arī viņas dēls Georgs ar saviem zīmējumiem un meitiņa Ģertrūde, šoreiz gan pozējot atbilstošās situācijās.
Izstāde apmeklētājos izraisa lielu interesi un prieku, uzklausām jautrus komentārus un sūtam sveicienus gan māksliniecei Ievai un viņas bērniem, gan grāmatu autoriem. Ar Ievu vēl tiksimies un ceram, ka arī mazie pacienti pagūs iepazīties kopīgā tikšanās un radošās darbošanās reizē.