Izsmalcinātā toņu gamma

Mūsu lasītāji ierasti var vērot izmaiņas Saulaino dienu bibliotēkā. Vienmēr, kad tiek atklāta kāda jauna izstāde, tā pilnībā mainās visa gaisotne telpā. Maija mēnesī baudījām silti saulainos un rāmos krāsu toņus mākslinieces Lauras Pīgoznes darbos, kas dominē viņas darbos. No sirds vēlējāmies, lai ikkatrs ienākot, to sajustu sevī un paņemtu līdzi mieru, labu noskaņojumu un klusu prieku, jo tieši šīs sajūtas raisa izstādes vērojums.

Tik pat sirsnīga un pozitīva tikšanās ir ar pašu mākslinieci. Laura ir atbraukusi bērniem parādīt un ļaut izmēģināt kaut ko interesantu. Pēc īsas iepazīšanās, visi ķeramies pie darba. Pirmais uzdevums ir izdomāt, ko mēs katrs vēlamies redzēt savā darbiņā, tad veidot skici, pēc tam katru detaļu rūpīgi izgriezt un uzlīmēt uz atsevišķa papīra, veidojot reljefu.
Būtiski un uzjautrinoši ir mācēt saskatīt un veidot darbu spoguļattēlā, jo pats interesantākais vēl tikai priekšā.

Bērni rūpīgi strādā, nemaz nenojaušot, ka tūliņ sekos nākamais uzdevums - darbiņš jānoklāj ar košu krāsu toni un... ne velti uz galda stāv interesanta tehniska ierīce, ko ne visi atpazīst. Tā ir Lauras līdzpaņemtā grafikas spiede, ar kuras palīdzību tiks bērnu veidotie reljefdarbi atspiesti, veidojot interesantu grafikas darbu.

Process interesants ļoti. Bērni ir gatavi stāvēt rindā vairākkārt, lai savus darbiņus redzētu dažādos toņos un nokrāsās.

 

Rezultāts ilgi nav jāgaida. Skaistie grafikas darbi rindojas, lai nedaudz apžūtu un būtu gatavi līdznešanai uz nodaļu.

Bērnu aizrautīgā darbošanās priecē. Šķiet, ka ir redzēts, pamēģināts, sajusts kas jauns. Un, mājup braucot, katram būs stāsts par pavadīto laiku slimnīcā.

Sirds ritmā ieklausoties

Šķiet ikviens ir izbaudījis, ka dejā slēpjas kaut kas maģisks. Esam sajutuši, ka kustības dod mums enerģiju un sniedz daudz jaukus un patīkamus mirkļus. Zinot to, ka deju pasaule ir plaša, daudzveidīga un bagātīga, šoreiz tikšanās reizē kas neierastāks - pie mums ir viesos stepa dejotājs Māris Pūris, kurš pārsteidz sanākušos skatītājus ar savu veiklību, izcili izkopto ritma sajūtu un spēju savas zināšanas un prasmes attēlot kustībā. 

Māris pats stepu dejo jau 30 gadus, ir apmeklējis dažādus stepa dejas festivālus, seminārus, pasaules līmeņa dejotāju meistarklases. Tādēļ viņam ir ar ko mūs pārsteigt. Noprotam, ka stepa dejas žanrs ir gana nopietns un sarežģīts. Lai labāk saprastu cik daudz tajā jāiegulda, Māris to salīdzina ar jebkuru citu mūzikas instrumentu, kuru mēs mācamies gadiem. Tikšanās reizē šo to uzzinam no stepa vēstures un par iespējām to darīt tepat pie mums Latvijā. 

Un neiztrūkstoši ir arī pārsteigumi - izrādās ar stepa kurpēm kājās var dejot valsi, var izsist ritmu un dejot arī klasiskās latviešu tautas dejas. Vēsture stāsta, ka pat baznīcā ir dejots steps.

Tomēr visvairāk paliek prātā atziņa, ka ritmu saklausīt mēs varam jebkurā mirklī dabas skaņās, tomēr vissvarīgākais ritms mums jāsajūt savā sirdī, kuram pakārtots ir viss, kas notiek ar mums.

  

Novembris- Latvijas mēnesis

Novembra mēnesis aizritēja domās un darbos par Latviju. Saulaino dienu bibliotēkā uzņēmām Aizsardzības ministru Raimondu Bergmani un pārstāvjus no Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem, kuri ar prieku uzrunāja mazos pacientus. Baudijām svētku koncertus, ko sagatavojuši bija BJC Altona audzēkņi un Ropažu vidusskolas skolēni. Mēnesi noslēdzot, mūsu apmklētājus gaidīja vēl viens pārsteigums - tikšanās ar, Latvijā jau labi pazīstamo, mākslinieku no Vjetnamas Kao Vietu Ngujenu. Ar viņa darbiem ikviens varēja iepazīties jau laikus izvietotā izstādē pie mums.  Eposa "Lāčplēsis" komiksi saistīja daudzu uzmanību, jo šis ir brīdis, kad daudzi aizdomājas par latviešu kultūras vērtībām un ko tās mums māca. Jauki, ka ir kāds, kas tās  atkal un atkal parāda mums nedaudz savādākā veidā.

Kao vispirms jau mūs pārsteidza ar savām latviešu valodas zināšanām, kaut no stāstītā nopratām, ka sākums nebijis viegls. Bija patīkami just, cik ļoti viņš ir iemīlējis mūsu Latviju un cik ļoti daudz viņš vēlas mums pateikt caur saviem darbiem. Tas noteikti nav vienkāršs eposa ilustrējums. Kao ir saskatījis tajā ko krietni vairāk un aicina arī mūs visus to vēlreiz un vēlreiz novērtēt.

Šo pēcpusdienu varējām vērot arī Kao dzimtenes, tālās Vjetnamas skatus. Tā mums šķiet cita pasaule ar elpu aizraujošām ainavām. Un Kao stāstījums ir tik pat interesants. Tomēr jautrību izraisa fakts, ka brīdī, kad mēs visi ļoti gaidam un ilgojamies pēc skaistās ziemas ar sniegu, Kao pošās projām, uz Vjetnamu, kur ziema ir kā mūsu vasara.

No sirds vēlam jauku ceļojumu, cerībā, ka vēl tiksimies.

Kukaiņu pasaulē

Jau jūtamies kā īstā vasarā, bet vēl pirms brīža, kad raisījās pumpuri un kļuva skanīgākas putnu dziesmas, liela rosība izvērtās arī kukaiņu pasaulē. Šodien RCB "Saulaino dienu bibliotēkā" viesis no Latvijas Dabas muzeja, kukaiņu pētnieks Jānis Dreimanis aicināja ielūkoties tajā, šo to jaunu uzzināt un arī ieraudzīt.

Jānis nebrauca tukšām rokām. Līdzi paņemtā Kukaiņu kolekcija, glīti sarindota speciālās kastēs, lai ikviens varētu ērti aplūkot. Ja daudzi no tiem jau it kā manīti, tad kā tos īsti sauc, ne katrs zina. Jānis demonstrēja arī ko īpašu. Tā bija liela ragaina vabole, kas pēdējo reizi Latvijā redzēta pirms 70 gadiem, jo tai pārāk neatbilstoši apstākļi tomēr pie mums izveidojušies.
Bet vislielākās emocijas izsauca draisko taureņu kolekcija, kas pārsteidza gan ar savu košumu, gan apmēru.

Tādus, mēs tomēr nekur nebijām manījuši. Un tā arī tas ir. Šie tauriņi noķerti tālās zemēs.
Minot sugu skaitu un kukaiņu dzīves ilgumu, grozam tik galvas un secinam, ka tā ir īpaša pasaule, kurā notiek liela mainība un tā ir tik plaša un neizdibināma, tomēr ļoti interesanta un saistoša.
Arī grāmatu kolekcija ir iespēja, kur smelties zināšanas, būt fantāzijas pasaulē, caur kuru iepazīt to visu.

Liels paldies Jānim par ieskatu un radīto interesi vērst uzmanību šai smalkajai pasaulei!

Pie mums atkal Degunlācis...

Ir atkal brīdis, kad varam aicināt viesos draugus, organizēt pasākumu pēc pasākuma un piedāvāt bērniem daudz un dažādas iespējas kā īsināt laiku slimnīcā esot. Jau kopš marta mēneša,RCB Saulaino dienu bibliotēkas apmeklētāju uzmanību piesaistīja Indras Sproģes darbu izstāde. Dažkārt bijām pat pārsteigti, cik bērni ir vērīgi un spēj ātri atpazīst zināmos tēlus, nemaz nepasakot vārdos, bet vienārši klusībā pie sevis uzsākot dungot jautro "alfabēta" dziesmiņu. Tādēļ bija skaidrs, ka pati māksliniece noteikti jāaicina uz tikšanos ar bērniem. Un šī tikšanās no tiesas izdevās ļoti jauka un interesanta. Indra bija sagatavojusi aizraujošu stāstījumu par to kā top viņas multenītes, cik radošs un aizraujošs ir šāds darbs, cik daudz laika un enerģijas tas paņem, cik daudz palīgu ir jāatrod... Bet pats darbs paiet ļoti jautrā noskaņā, kas būtu aizraujošs ikvienam. Bērni klausījās ar lielu interesi un secināja, ka tā ir visinteresantākā profesija pasaulē, kaut ļoti darbietilpīga, prasa lielu pacietību un bagātu izdomu, tomēr tā ir iespēja sevī saglabāt visu bērnībā piedzīvotu, izjusto un dalīties ar to.
Māksliniecei neiztrūkstošs ceļabiedrs bija, visiem jau zināmais, Degunlācis. Indra atklāja mums noslēpumu, ka patiesībā ir vairāki Degunlāči. Viens no viņiem prot kustināt ķepas pats un nostāties tādā pozā kā filmiņas režisors tam lika, cits atšķirās ar to, ka līdzinās leļļu teātra lellei, kuram darboties palīdz cilvēka roka. Tomēr filmiņas epizodēs nekas par to neliecina. Degunlācis ir Degunlācis... Vairāk foto šeit.

Kā sadzīvot ar tehnoloģijām?

Lai kā mums patīk vai nepatīk, ir skaidrs, ka tehnoloģijas mūsdienās ir pārņēmušas daudzu prātus, arī bibliotēku lasītāju. Jautājums ir cik lielā mērā un kādā veidā. Tādēļ ļoti interesanta saruna izvērtās ar TV raidījuma "Nākotnes parks" vadītāju Reini Zitmani, kurš viesojās RCB Saulaino dienu bibliotēkā. Klātesošie uzzināja daudz jauna un interesanta, arī par lietām, kas šķiet, mūs skars vēl tikai tālā nākotnē, bet patiesībā Latvijā jau ir pieejamas, piemēram, 3 dimensiju printeris, jeb ierīce, kas no plastmasas, stikla, keramikas vai metāla precīzi, kārtu pa kārtai izgatavo dažādus priekšmetus, kuru rasējumi digitālā veidā ievadīti printerī. Un šis izgudrojums nav vienīgais. Par to cik daudz un dažādu viedtālruņu aplikāciju ir, mēs pat nenojaušam. Vajag tikai mācēt atrast sev piemērotāko. Inovāciju ir daudz, un par to visu arī ir "Nākotnes parks". Bet visam pāri stāv cilvēks un viņa zināšanas. Tādēļ patīkami, bija klausīties, ka Reinis pusaudžus mudinaja čakli mācīties, nevis "nosist" laiku Interneta spēlītēs vai sociālajos tīklos, pētīt tehnoloģijas dziļāk, kam ir interese. Mēģināt vairāk saprast, ko tās spēj mums piedāvāt, ko ļauj mums apgūt un kā atvieglot mūsu ikdienu. Reiņa prāt ļoti svarīgi ir veidot saprātīgu dialogu ar vecākiem, kas uzlikuši dažādus aizliegumus, laikam jau vien mūsu pašu nesaprātīgās rīcības dēļ. Mēģināt izprast iemeslus un respektēt vecāku viedokli, nevis nostāties opozīcijā. Pierādīt vecākiem, ka dārgais dators vai viedtālrunis ir ieguldījums Jūsu zināšanās.
Arī par e-grāmatas ieviešanu mācību procesā, Reinis izsakās atzinīgi un apgalvo, ka agrāk vai vēlāk tas vienkārši tā būs.