Saule, krāsas, fantāzija...

Mēs pat nenojaušam cik daudz mūsu ikdienu spēj mainīt krāsas. Tās ienes telpā kaut ko īpašu – tikai sajūtamu, netveramu... Tajā pat laikā arī konkrēti redzamu, acīm piesaistošu un prātam aptveramu, bet mainīgu. Telpa pārvēršas... cilvēki arī...

Saulaino dienu bibliotēkā veselu mēnesi mums bija iespēja ik dienu lūkoties mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas, spilgtu krāsu toņu pārbagātajās, gleznās. Arī tematika bērniem saistoša un daudziem savās fantāzijās lolota.

Košās gleznas, ikviena ienācēja pamanītas, ļoti iederējās mūsu interjerā, gaisotnē. Ar prieku uzklausījām jūsmīgos komentārus:
"Ko pie jums te Kristīne Luīze Avotiņa dara?"
"Kur šitādas vardītes dzīvo?"
"Šī nāriņa noteikti manai otrajai mazmeitiņai patiktu. Viņa pašlaik dzīvo tādā kā „nāriņu laikā”."
"Šīs gleznas Jums noteikti patstāvīgai ekspozīcijai jāizlūdzas."
"Tāds košums, ka acis žilbst."
"Saule un krāsas... jauki šeit..."
"Šitais vardulēns riktīgi foršs!!!!"
"Kur var tādas krāsas dabūt?"
"Gleznas ļoti pieskaņotas oranžajiem Saulaino dienu bibliotēkas toņiem"

Daudz brīnišķus, radošas iedvesmas, brīžus vēlot, sūtam Kristīnei Luīzei sveicienus un sakam lielu paldies par iespēju viņas gleznās lūkoties.

Vairāk par mākslinieces darbiem skatīt šeit.

Ceļojumi tuvi un tāli.

Ļoti daudzus vilina tuvi un tāli ceļojumi. Diemžēl, ir reizes, kad tie izpaliek, jo kāds ir spiests pabūt slimnīcā. Bet tādēļ jau nevajag skumt. Vienmēr visu ko interesantu var izdomāt, ja tikai ir kāds, kas nedaudz piepalīdz. Un šoreiz tās ir brīvprātīgās meitenes no organizācijas "Sarkanais krusts". Kādā jakā pēcpusdienā viņas ieradās Saulaino dienu bibliotēkā, lai aicinātu bērnus ceļojumā. Un kāpēc gan ne uz pašu Āfriku? Vajag tikai pavisam nedaudz. Āfrikāņu tērpiem plandot ar perkusiju ritmu fonā, tiek lasītas Āfrikāņu pasakas.

Svešas mums tās, bet ļoti, ļoti saistošas. Tādēļ jau ir tik interesantas. Pēc tam meitenes bērnus iepazīstināja ar dažiem Āfrikāņu mūzikas instrumentiem, kā arī piedāvāja iespēju uzmeistarot kaut ko līdzīgu līdziņemšanai.
Ar to vēl prieki nebeidzas. Pēc nedēlas jaukās meitenes ir atkal klāt un šoreiz bērniem gatavas stāstīt Japāņu pasakas. Arī tās ir gana interesantas un aizraujošas. Visam klāt, vēl ir iespēja pavingrināt pirkstus senajā Japānas mākslas veidā - Origami.

Top krāsaini papīra taureņi, kuri atgādina aizgājušo vasaru un aicina visus domās aizceļot uz tālo Japānu. Liels paldies jaukajām brīvprātīgajām meitenēm. Ceram uz tikšanos vēl!

Saulaino dienu bibliotēkā hokeja turnīrs!

Siltas un saulainas vasaras gaidās, ledu un hokeju vien atgādina nesen notikušais pasaules čempionāts. Bet pie mums hokejs šobrīd nodarbina daudzus prātus, jo kā pēdējos gadus ierasts, 1.jūnijā Bērnu aizsardzības dienā, ciemos uzņemam Rīgas Dinamo spēlētājus. Liela rosība notika jau no paša rīta. Tika stumdīti galdi, apzināti spēlētgribētāji, meklēti tiesneši...Un tā, dienas vidū viņi bija klāt! Pēc iedvesmojoša "Dzirnu" dejotāju priekšnesuma, visas četras komandas- Rīgas Dinamo pārstāvju, slimnīcas ārstu, mazo pacientu un Rīgas Dinamo atvases- uzsāk spraigu cīņu. Apkārt esošo fanu atbalstīti, visi bija prieka pilni un nemaz nebēdāja, ka Rīgas Dinamo spēlētāji izrādījās stiprāki. Pēc jautrā un azartiskā turnīra, visi, draudzīgi pļāpājot, varēja cienāties ar "Iļģuciema Maiznīca. Konditoreja." sarūpētiem kārumiem un priecāties par īpašo pēcpusdienu.





Skatīt LTV ziņās.

Neparastajiem rīdziniekiem jau 10 gadu

Jau kādu laiku Saulaino dienu bibliotēku īpaši pievilcīgu dara šeit izvietotā izstāde. Šoreiz tie ir God. mākslinieka Jura Petraškēvica darbi, kas nepārprotami priecē ikvienu gan mazāku, gan lielāku bibliotēkas apmeklētāju. Daudzi atpazīst amizantos tēlus, kas raugās pretim no zīmējumiem.

Nekļūdīgi tiek sazīmēts Justiņš no "Neparastiem rīdziniekiem" un mazā Ance. Pat dažas mammas nekautrējas atzīties, ka pateicoties mazuļiem, rīdzinieki savulaik redzēti vai simtām reižu.

Arī māsa un brālis, kas devušies ceļā uz Ameriku pēc Ineses Zanderes stāsta motīviem, nevienu nesamulsina- tātad atpazīst.

Par pašu mākslinieku bērni dzirdējuši mazāk, tādēļ tas ir iemesls, lai aicinātu Juri uz tikšanos.

Bet ir tā, ka tieši šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijā noris ikgadējā sesija, kam māksliniekam jāvelta nedalīta uzmanība, tādēļ par to, ka "Neparastie rīdzinieki" skatāmi jau 10 gadus, sapulcējušies bērni uzzina no manis. Kopā pētām Jura atsūtītās skices un spriežam cik gan daudz zīmējumu tapa šai filmiņai, cik daudz laika tam bija nepieciešams.

Pēc kopīgas filmiņu noskatīšanās, bērniem solu nodot siltus sveicienus Jurim un lielu paldies ikvienam, kas pielicis roku šo filmiņu tapšanā. Ceram uz vēl tik pat jaukām, sirsnīgām un aizraujošām animācijas filmām nākotnē, kas palīdz mūsu ikdienu slimnīcā padarīt gaišāku.

Ziedu balle

Kad pļavās un ceļmalās aiz loga zied pienenes, un plaukstošo ievziedu smaržu var tikai iztēloties, slimnīcā esošajiem bērniem, kam diemžēl šajā laikā jāuzturas telpās, tiek piedāvāts sarīkot Ziedu balli mūsu bibliotēkā. Čaukst papīrs, šķind šķēres, līmes smarža... un top ziedi. Gandrīz tik pat krāšņi un skaisti kā pļavā, tikai šajos ziedos noteicošais ir ieliktais darbošanās prieks. Tie ir ziedi māsiņām Starptautiskajā Māsu dienā.

Svētku prieks

Īsi pirms svētkiem, Lieldienas skandinot, Saulaino dienu bibliotēkā ieradās Rīgas Stradiņa universitātes studenti, kuri apņēmības un prieka pilni, rūpēja svētku noskaņu slimnīcā esošajiem. Koncertā skanēja svētku dziesmas.

Austrumu princese, krāšņam tērpam plandot, ļāvās deju virpulim.

Perkusionists Kristaps pārsteidza ar interesantu instrumentu klāstu un to pielietojuma skaidrojumu, kā arī ar savu prasmi atklāt dažādo ritmu būtību.

Ar lielu pacietību un rūpību bija jau sagatavoti krāšņi materiāli Lieldienu apsveikumu gatavošanas darbnīcai, kurā bērni varēja radīt dāvanu tiem, kas viņus gaida mājās.

Un, protams, arī jautrā mīklu minēšana ar balvām un, spožos papīros tītām, Lieldienu šokolādes olām!

Tu mākoni, mākoni, debesīs, kas Tev skaistumu atnesis?

Vai esat aizdomājušies, cik mākoņi var būt dažādi? Cik interesanti un jocīgi...jautri un bēdīgi? To saskatīt pa īstam laikam var tikai bērnībā, skaistā, vasarīgi krāšņā pļavā snaužot, veroties debesīs... Un noteikti pienāk brīdis, kad ir vēlēšanās to pateikt skaļi ikvienam.
Tā Juris Kronbergs savā "Mākoņu grāmatā" stāsta par tiem. Un māksliniece Anete Melece domā un zīmē līdz ar viņu. Un ne tikai... Anete, uz neilgu laiku ielidojot Rīgā, atrada brīdi atbraukt pie mums un mākoņu zīmēšanas darbnīcā palīdzēt bērniem ieraudzīt, saskatīt, aizdomāties, iztēloties... un radīt tos - mākoni ceļotāju; domu mākoni; mākoni, kam patīk sēdēt lidmašīnām uz astes; mākoni, kas izvedis pastaigā savu mākoņu suni; gaisa raušus pārēdušos mākoni; sabēdājušos mākoni; mākoni, kam putni dzied vēderā; mākoni, kam šodien sāp galva; mākoni, kam patīk daudz pļāpāt; mākoni, kam patīk dejot...

Sirsnībā un pateicībā mēs visi Jurim, Anetei, Liels un Mazs.