Krāsu un fantāzijas pasaulē

     Esmu pārliecināta, ka daudziem bērniem saistoša un interesanta nodarbe ir vērot kā sava roka slīd pār baltu lapu un vada, košu krāsu sasmēlušos, otu. Un varbūt pat nav svarīgs rezultāts, bet tieši tas brīdis, kad krāsas saplūst un veidojas kāds pavisam jauns un neredzēts tonis. Lielās, baltās lapas plašums, kas lēnām tiek aizpildīts ar tēliem un sajūtām, ļauj ikvienam sapņot un apzināties radīšanas brīdi. Tas arī rosina bērnu patieso vēlmi radoši darboties, izzināt, sajust neviltotu prieku par procesu, daudz nedomājot par rezultātu.
     Sofija (8 gadi), Marianna (10 gadi) un Mārtiņš (11gadi) Neibergi laipni piekrita izstādīt savus darbus RCB "Saulaino dienu bibliotēkā" un caur tiem uzrunāt mūsu apmeklētājus, aicināt ielūkoties krāsu pasaulē, radīt vēlmi un sajūtu, ka tas ir skaisti, vērtīgi un svarīgi ikkatram no mums.

No sirds vēlam Sofijai, Mariannai un Mārtiņam saglabāt pašiem sevī šo radošo sajūtu un droši turpināt!

 

Tibetas mūku svētība

        Krāsaini smilšu putekļi... maiga fona švīkstoņa... labestības pilni acu skati... izbrīns un sajūsma apmeklētāju sejās... Pāri visam - vēlējums ikvienam Latvijas bērnam aizmirst savas bēdas, prātā izveidot jaunas sajūtas un gūt spēkus iekšējās pasaules transformācijai un veiksmīgi izveseļoties...

        Ar to visu kopā sabijām veselas trīs dienas, kad RCB Saulaino dienu bibliotēkā rosijās tāli un ļoti īpaši viesi - pieci Tibetas mūki, kuri nenogurdami visu šo laiku darināja brīnumu - medicīnas Budas mandalu, tajā ielikdami visu savu labestību, sirdsiltumu, prasmi un enerģiju...  Atvēruši sirdis lūgšanām, tie nesavtīgi vēlēja ikvienam no mums būt stipram un veselam, jo īpaši bērniem, kas šobrīd cenšas atgūt veselību un atrodas Bērnu slimnīcā un cituviet Latvijā.

Vērotāju netrūka. Daudzi nāca vairākkārt, atrodot brīvu brīdi starp ikdienas pienākumiem, lūkot kā darbs virzās uz priekšu, ar nepacietību gaidot rezultātu, tajā pat laikā izbaudot svētīgo un harmoniska miera pilno sajūtu.

       Tiek uzskatīts, ka trauksmju un slimību cēlonis slēpjas cilvēku iepriekšējās rīcībās - domās, runā un darbībā. Medicīnas budas prakse virzīta uz emocionālo un fizisko ciešanu atvieglošanu, izveseļošanos, kā arī uz absolūto mērķi - pilnīgu atbrīvošanos no ciešanām un to cēloņiem. Mums kaut dažus soļus paspert uz to pusi...

     Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu reanimatologs Pēteris Kļava vēsta:

„Mandala ir sakrāls mākslas darbs. Tā ietver sevī Visuma un cilvēka prāta mijiedarbības harmoniju. Gandrīz ikviens jau saprot, ka pasaule ir mūsu prātā, to ko mēs domājam iekšējā pasaulē, to mēs darām ārējā dzīvē, un to, ko mēs neapzinīgi sastrādājam dzīvē, nākas sāpīgi ciest prātā. Mandalas uzrāda visas eksistences savstarpējo sakārtotību un līdzatkarību. Ļoti daudzas psiholoģiskas ciešanas, tai skaitā bērnu un vecāku attiecības, ir dzīves dinamiskās mandalas haoss, kas arī izraisa fiziskās ciešanas. Mandalas veidošana, ko Rietumu zinātne adaptējusi kā izcilu mākslas-psihoterapijas veidu, daudz pētījis K.Jungs, viņš pats katru rītu ir zīmējis mandalas. Ceru, ka Latvijas bērni mūsu slimnīcā, kas piedalīsies Tibetas mūku veidotajā medicīnas mandalas veidošanas līdzprocesā, varēs aizmirst savas bēdas, un prātā izveidot jaunas sajūtas un gūt spēkus iekšējās pasaules transformācijai un veiksmīgāk izveseļoties.”

Liels paldies ikvienam, kas palīdzēja tam visam notikt un būt!

Stūrītis Pārdaugavā

Es nozvērējos 
šo stūrīti uzlikt uz papīra 
tieši, 
Kā fotogrāfs portretā, 
kā pirksta nospiedums 
lai tas būtu... 

Tā Ojārs Vācietis raksta par Pārdaugavu. Viņš solījumu ir pildījis un savā dzejā vairākkārt ir daudzinājis Rīgu- Pārdaugavu. Savukārt Rīgas skolu audzēkņi, gatavojoties Pārdaugavas svētkiem, to ir iemūžinājuši skaistos mākslas darbos.

 Pārdaugava ir uzplaukusi košās krāsās! Bērnu acīm skatīta, tā izskatās jo īpaša. Un ikviens ir spējis meistarīgi to uzlikt uz papīra tā, ka nepārprotami atpazīstam attēlotās Pārdaugavas vietas. 

Uzgleznotais Alises ielas ūdenstornis vēsta, ka tas ir pamanāms un ļoti iederās Pārdaugavas koptēlā. Tā pat kā Kalnciema kvartāls, kas aicināt aicina ģimenes uz jauku kopābūšanu. Un jaunā Gaismas pils ir bērnu vērīgo acu skatīta un izpelnījusies cieņas pilno attieksmi, tiekot iemūžināta mākslas darbos. 

Bet svarīgākais jau ir tas, ka caur dzeju un mākslu mēs ieslēdzam Pārdaugavu savās sirdīs, ļaujam tai tur būt un to pamanīt arī citiem. 

Kukaiņu pasaulē

Jau jūtamies kā īstā vasarā, bet vēl pirms brīža, kad raisījās pumpuri un kļuva skanīgākas putnu dziesmas, liela rosība izvērtās arī kukaiņu pasaulē. Šodien RCB "Saulaino dienu bibliotēkā" viesis no Latvijas Dabas muzeja, kukaiņu pētnieks Jānis Dreimanis aicināja ielūkoties tajā, šo to jaunu uzzināt un arī ieraudzīt.

Jānis nebrauca tukšām rokām. Līdzi paņemtā Kukaiņu kolekcija, glīti sarindota speciālās kastēs, lai ikviens varētu ērti aplūkot. Ja daudzi no tiem jau it kā manīti, tad kā tos īsti sauc, ne katrs zina. Jānis demonstrēja arī ko īpašu. Tā bija liela ragaina vabole, kas pēdējo reizi Latvijā redzēta pirms 70 gadiem, jo tai pārāk neatbilstoši apstākļi tomēr pie mums izveidojušies.
Bet vislielākās emocijas izsauca draisko taureņu kolekcija, kas pārsteidza gan ar savu košumu, gan apmēru.

Tādus, mēs tomēr nekur nebijām manījuši. Un tā arī tas ir. Šie tauriņi noķerti tālās zemēs.
Minot sugu skaitu un kukaiņu dzīves ilgumu, grozam tik galvas un secinam, ka tā ir īpaša pasaule, kurā notiek liela mainība un tā ir tik plaša un neizdibināma, tomēr ļoti interesanta un saistoša.
Arī grāmatu kolekcija ir iespēja, kur smelties zināšanas, būt fantāzijas pasaulē, caur kuru iepazīt to visu.

Liels paldies Jānim par ieskatu un radīto interesi vērst uzmanību šai smalkajai pasaulei!

Art-i-šok

Kāds gan var būt noskaņojums, kad aiz loga paukšķina lietus lāses un daudziem ir jāatrodas slimnīcā, kur palātā laiks rit vienmuļi un lēni? Protams, diezgan draņķīgs. Bet viss mainās, kad RCB "Saulaino dienu bibliotēkā" ierodās Improvizācijas teātris "Art-i-šok" kopā ar Bērnu studiju. Visiem noskaņojums mainās kā uz burvju mājiena.  Lielā jautrībā tiek izspēlēti dažādi atgadījumi un situācijas. Smiekli raisās nemanot. Skatītāji arī iesasitās, "pasviež" idejas nākamajiem sižetiem. Var tikai pabrīnīties, cik aktieri ir atraktīvi un spēj reaģēt jebkurā situācijā... cik ārti atrodas precīzie vārdi, kas liek skatītājiem smieties pilnā balsī.

Studijas vadītāja Anete Baškevica izdomājusi āķīgus uzdevumus, kas aktieriem liek koncentrēties. Nav viegli, nav viegli... :))). 

Visi aktieri ir tik dažādi, bet savās lomās, pēc mūsu domām, iejūtās perfekti.

Mēs kopā ar viņiem braucam uz Jūrmalu, uzņemam viesi no Āfrikas...

Prieks un jautrība nav valdāmi...

Tādas pēcpusdienas Bērnu slimnīcā ir īpašas. Vēl vairākas dienas pēc šīs izrādes, saņemam atsauksmes. Ir izbrīns, ka arī tāds var būt teātris, ir jautra īpašu epizožu atcerēšanās, ir pārdomas, vai tas ir viegli, vai grūti...

Un liels paldies "Art-i-šok"-am par dāvanām :))). 

Noteikti liksim lietā. Taps citāda māksla, kas noteikti palīdzēs visiem ātrāk kļūt veseliem un doties mājās. 

Vislabākās zāles - lietderīgs un radošs darbs

Tas ir stāsts par iespējām. Vai mēs tās saskatam, vai mēs tās vēlamies izmantot, vai mēs no tām ko gūstam...
RCB "Saulaino dienu bibliotēka" Bērnu slimnīcā darbojās jau 8-to gadu. It kā jau tas nav daudz, bet šis tas jau tomēr ir gana nolietojies, kā piemēram, tik praktiska lieta, kā bibliotēkas krēsli.

Kādreiz tik košie un ērtie sēžamie, ar katru dienu  kļuva bēdīgāki un noplukušāki, jo slodze liela. Visiem ir skaidrs, ka lai iegādātos jaunus, ir nepieciešama nauda, un nebūt ne maza. Tomēr mēs atradām iespēju, kā visu vērst par labu un dot vecajiem krēsliem jaunu iespēju. Un tā pie mums atnāca caur sociālo projektu, kas tika atbalstīts no veikala "Otra elpa"

Tika iepirkti nepieciešamie materiāli, lai taptu jaunas un skaistas kleitas vecajiem krēsliem. Sameklēti tehniskie raksti un izstrādāta stratēģija, kā to visu dabūt gatavu. Sadarbojoties ar Bērnu slimnīcas Pedagoģiskā dienesta interešu izglītības speciālistiem, ziņa ātri vien sasniedza gribētājus iesasitīties. Lielākoties tās bija mazo pacientu mammītes, kas esot blakus saviem mīluļiem, tamborējot košos ziedu motīvus, spēja nomierināt satrauktos prātus, nodarbināt čaklās rokas un radīt, ko vērtīgu un skaistu. Starp čaklajiem tamborētājiem bija arī lielās meitenes, pedagogi un pat viena māsiņa brīvajos atelpas brīžos ar prieku dancināja dzijas kamolīšus. 

Un lūk rezultāts:

Liels paldies visiem, kas atbalstīja mūsu ideju. Tagad mēs zinam, ka Bērnu slimnīcā vislabākās zāles ir lietderīgs un radošs darbs.

Uz projekta noslēgumu tikai aicināti arī čaklie darītāji. Diemžēl ne visiem bija iespēja ierasties, bet saņēmām sirsnīgas atsauksmes:

  "Mīļš paldies par ielūgumu, bet, diemžēl, darba dēļ netikšu uz Jūsu organizēto projekta noslēguma pasākumu! Es piedalījos ar prieku un liels paldies audzinātājai Inesei par iesaistīšanu! Pateicoties tam, dienas slimnīcā pagāja kā nebijušas!";

"Liels paldies par ielūgumu, bet es nevarēšu piedalīties pasākumā. Bija liels prieks satamborēt dažas puķītes un palīdzēt. Sirsnīgi sveicieni visiem mazajiem ķipariem, kas pašlaik ārstējas slimnīcā. Un īpašs sveiciens un paldies jaukajām bibliotekārēm un audzinātājām, kuras ne tikai iepriecina ar darbošanos bērnus, bet arī mammas!"

Nu, Saulaino dienu bibliotēkā, kā košā ziedu pļavā :)))!

Projekta noslēgumā bērni tika aicināti vēl čakli padarboties radošā darbnīcā, kurā tapa atkal skaisti ziedi. 

Projekts "Vislabākās zāles - lietderīgs un radošs darbs"

Projekta atbalstītāji - Veikals "Otra elpa"

Piešķirtais finansējums - 120.00 EUR

Projekta vadītāja: Ilze Siliņa (RCB ĀAP "Saulaino dienu bibliotēka" BKUS vecākā bibliotekāre)

Projekta galvenā māksliniece: Evita Pirīte (BKUS Pedagoģiskā dienesta interešu izglītības pedagogs)

Dāvana vismīļākajai...

Aizvadīta viena no jaukākajām svētdienām, kad mazie un ne tik mazie mīluļi pieglaužas savām mammītēm un gatavo pārsteigumus. RCB "Saulaino dienu bibliotēka" visu iepriekšējo nedēļu, kopīgi ar bērniem, gatavojām jauku izstādi. Likām kolāžas, kur ikkatrā bildē redzama un jūtama neaprakstāmā, bet daudziem, daudziem tik pašsaprotamā māmiņas mīlestība pret saviem lolojumiem. Un bibliotēkas apmeklētājus aicinājām aizdomāties un atklāt savu sapni - ko visvairāk vēlētos uzdāvināt savai māmiņai.