Dienas citāts:

Saulainas dienas mūsu bērniem, saulainu vārdu katram, kas jūt.

Laimi var sadalīt līdzīgās daļās, atdot par velti un bagāts kļūt...

(Guntars Račs)

piektdiena, 2015. gada 30. janvāris

Papīra liešanas darbnīca

Mākslas pasaulei nav robežu. Tas, kas tajā mīt ir nemitīgā mainībā un jauna radīšanā, atklāšanā. Mums ir liels prieks, ka mūsdienās bērni ir tik atvērti visam jaunajam un gatavi darīt.  Redzot mūsu pacientu rosīšanos un lielo interesi par, diezgan sarežģītā procesā, tapušajām papīra lapelēm, saprotam, cik tomēr svarīgi ir bērniem piedāvāt kaut ko patiešām interesantu. Un papīra liešanas darbnīca tiešām ir kaut kas ļoti, ļoti interesants, kas noslēdzās ar fantastisku rezultātu. Dažs varbūt nekad mūžā neiedomāsies, ka no veciem džinsiem var izgatavot fantastiskas lietas, arī papīru. Tagad mēs to zinam. Tomēr papīra liešanai nepieciešami ne tikai veci džinsi. Gatavojoties nodarbībai, māksliniece Ilze Dilāne ar saviem kolēģiem pie mums ir uzbūvējusi  veselu fabriku, kaut patiesībā, nekas sarežģīts jau nav.

Laipnā un izzinošā sarunā bērni tiek iepazīstināti ar procesu, saglabājot intrigu, ka tas vēl nav viss... :))), visi var ķerties pie darba, kas arī tiek darīts ar lielu nopietnību. Mums ir cieša pārliecība, ka jebkuršs darbiņš, kas darīts ar prieku un interesi būs izdevies. To redzam bērnu sejās, jo paralēli papīra liešanai, katrs vēl paspēj izveidot sev kaudzi ar skaistām apsveikumu kartiņām, skolotājas Artas Dzirkales vadībā.
 Vairāk fotomirkļu no nodarbības skatīt šeit.
Apliecinājums tam, ka šis process aizrāva ne tikai, garlaicības māktos slimnīcas pacientus, bet arī daudzus citus bērnus, ir skaistā un pārsteidzošā izstāde, kas priecēja bibliotēkas apmeklētājus jau veselu mēnesi. Te apkopots Pārdaugavas Mākslas un Mūzikas skolas audzēkņu veikums. Un pārsteidzošā sakritībā, kāds no slimnīcas pacientiem atpazīst sevis radīto darbiņu izstādē.   

otrdiena, 2014. gada 9. decembris

Mirkli pirms svētkiem...

Svētku gaidīšana un gatavošanās tiem jau rit pilnā sparā. Arī pie mums, RCB Saulaino dienu bibliotēkā. Un pats svarīgākais brīdis, kad varam teikt - jā, svētki var sākties, ir pienācis. Pie mums ir ieradusies skaista, skaista eglīte, kas svētku ietērpā, kautri malā stāvēdama, bet visu spožo acu aplūkota, gatava iepriecināt ikvienu, kas šajā laikā viesojas bibliotēkā. Tik pat skaista un izrotāta, otra  eglīte stāv tepat aiz loga, kas sveicina garāmgājējus, gozējas fotoaparātu zipšņos un aicina nedaudz pierimt, lai sajustu svētku noskaņu.
Par skaistajām eglītēm un lielo svētku prieku, siltu paldies sakam uzņēmumam "Annels Grupa", kas jau otro gadu laicīgi parūpējas par to, lai bērniem, kam svētku laiks jāpavada slimnīcā, ir īpašs noskaņojums.
Bet kas būtu svētku eglīte, bez skaistās svētku rotas? Te nebeidzam priecāties un sūtīt mīļus sveicienus "Cherry Picking" kolektīvam, kas, gada noslēdzošo darbu maratonā, atrada laiku priekš mums sagatavot vērtīgu dāvanu - brīnišķīgas lampiņu virtenes. Tās rada īpašu noskaņojumu visā telpā un raisa prieku bērnos. Šis laiks ir īpašs visiem mums!
Veselību, prieku un izdošanoas vēlam ikvienam no sirds!




sestdiena, 2014. gada 6. decembris

Eņģeļu klātbūtne

 Kad visapkārt valda burzma, svētku gatavošanās karuselis un gada noslēguma trauksme, ir laiks, kad mēs visvairāk novērtējam klusumu un mieru... Prātā raisās dažādas pārdomas, kas nereti saistītas ar  eņģeļu eksistenci. Par tiem runāts un prātots jau no senseniem laikiem. Bet patiesībā, varbūt nemaz nevajag runāt... vienkārši paklusēt un sajust?!
Mākslinieces Anetes Pugas darbu izstāde neprasa daudz komentārus. Te tiešām - raugies un mēģini sajust! Izvēlētie krāsu toņi, darbos ieliktais neparastais vieglums un spilgtais redzējums rosina fantāziju. Prāts dažkārt nespēj izskaidrot daudzas lietas. Tadēļ jāļaujas sajūtām. Tieši tādos brīžos arī tapuši Anetes darbi. Ne velti viņa ikdienā vada meditatīvās gleznošanas nodarbības tiem, kas pulcējas Mandalu pasaulē (www.mandalupasaule.lv).
Ne katram ir drosme ķerties pie krāsām un otām. To, ka ne vienmēr roka klausa prātam, apliecina arī māksliniece Ieva Iltnere sakot, ka  ''tas, par ko es domāju, ka kaut kas tur būs - tur nekas nebija, bet tas, par ko es domāju, ka tas nekas nebūs - tas par kaut ko izauga... ". Šķiet, ka Anete domājusi tāpat...
       



Tieši šis iekšējais miers ir tik ļoti nepieciešams mūsu bibliotēkas apmeklētājiem. Kaut kas īpašs, kas nomierina satrauktos prātus, varbūt pat neapzināti... 
Liels paldies Anetei un ikvienam, kas viņai palīdzēja!

svētdiena, 2014. gada 30. novembris

Man ir spārni, es varu lidot

Valērijai ir tikai 12 gadi, bet viņa jau ir piedalījusies 3 savu darbu izstādēs. Jāmin, ka lielāko savas savas dzīves daļu, viņai nācies cīnīties  ar hematoonkoloģisku saslimšanu. Tomēr ar pievēršanos mākslai, viņas ikdiena ir piepildīta.  Veidošana viņai kļuvusi par iepriecinājumu un iedvesmu dzīvei. Trešās izstādes atklāšanas dienā, mēs redzam Valērijas priecīgās acis un saprotam, ka viņa ir bezgala laimīga. Laimīga, ka var darīt to, kas no sirds patīk, ka viņai izdodās.
Izstādes atklāšanā strap viesiem bija arī mākslinieks Māris Subačs, kas uzrunājot Valēriju, nebaidījās lietot vārdu „māksliniece” un uzsvēra, ka tie, kuri ir veseli, bieži neapzinās, ko nozīmē būt laimīgam, savukārt tie, kuri ir slimi, vairāk aizdomājas par garīgumu, dzīves vērtībām. Viņa vēlējums Valērijai ir būt laimīgai un spēt darīt laimīgākus tos, kas skatīsies viņas darbus.
Pati Valērija par savu darbu saka: „Iepriekšējie darbi bija bērnišķīgāki, tagad tie ir kļuvuši nopietnāki.” Viņa vēro pasauli, mācās no grāmatām un ar lielu pacietību spēj ilgu laiku pavadīt pie vissmalkākā darba, lai tikai tas izdotos tāds, kādu pati vēlas ieraudzīt. Un viņas sapnis ir mācīties un turpināt to vēl un vēl. Arī no mums vislabākie novēlējumi Valēijai un viņas tuvākajiem.

Videomateriālu skatīt šeit. 
Bet ar to jau nekas nebeidzas. Valērija aktīvi iesaistās arī citos pasākumos. Viņa aicina Jūs uz Ziemassvētku eglīšu izsoli "Apsnieg eņģeļu koks".
Videomateriālu skatīt šeit.

Svētki nāk...

Veikalu skatlogos jau iemirdzas košas lampiņas un pilsēta sāk lēnām tērpties svētku rotā. RCB Saulaino dienu bibliotēkā pirmie svētku vēstneši ir divi jautri pavāri - Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants, kuri atnesa svētku smaržu mazajiem un lielajiem Bērnu slimnīcas pacientiem.
Tā ir ziņa, ka jābeidz slimot, jānoskaņo sevi uz priecīgās nots un jāļaujās jautrajam svētku gaidīšanas laikam.
Izdaiļot piparkūku krāsainos glazūras rakstos spēj ikviens. Cits ieslīgst smalkā, rūpīgā procesā, cits jau pēc īsa brīža ir gatavs ķerties pie nākamās.
Krāsainās glazūras tūtiņas ceļo no rokas rokās un brūnās piparkūkas pārvēršās košos mākslas darbos. Un ja vēl pats Mārtiņš piepalīdz, tad izdošanās neizpaliks.
Lai apgleznotās piparkūkas varētu droši nogādāt uz palātām, skaistajai glazūrai nedaudz jāsacietē. Tikmēr var izprašņāt pavārus par tālo zemju iespaidiem, izlūgties kādu recepti, fotogrāfēties un ļauties sarunām.

Bet par piparkūku skaisto rotu pateicību parādā esam uzņēmumam "Nordic Sugar", kura produkcija jau sen manāma veikalu plauktos ar nosaukumu "Danssuker". Viņu piedāvājumā ir daudz un dažādas saldas lietas, bet šobrīd visvairāk noder smalkais pūdercukurs, kas iekrāsots dažādos toņos, liegi klājas uz kraukšķīgām piparkūkām un iepriecina ikvienu.  





trešdiena, 2014. gada 29. oktobris

No grāmatu ilustrācijām līdz ēnu rotaļām

Esmu pārliecināta, ka mēs visi, kaut nedaudz, atceramies no bērnības to sajūtu, ar kādu vērojām košās bildes grāmatās. Atceramies, ko tās mums atklāja, pašiem nemaz nezinot par ko vispār ir stāsts. Cik dzīvi likās tēli un kā tie mūs uzrunāja. Tagad, raugoties bērnu grāmatu ilustratores Elīnas Brasliņas darbos, kas skaisti sarindoti izstādē, ir iespēja izbaudīt līdzīgas sajūtas... Pat vēl īpašākas, jo izstādē ir aplūkojami oriģināldarbi. Elīna mums ir uzticējusi arī dažus noslēpumus - atsevišķas ilustrācijas, kuras šobrīd vēl tikai top grāmatā.
 Katru zīmējumu var pētīt un pētīt... Te ir stāsts par Runci un Apburto mežu, par Govi uz bagāžnieka un Bīnīti. Par Olu, kura negribēja krāsoties, Tobiasu un Tamu, kuri devās ceļojumā pa Eiropas bibliotēkām.
Kāds noteikti jau pazīst Elīnas radīto Meža cūku, kas pasaulē devās BikiBuka sērijā. Māra Čaklā dzejolis "Gaidītāja Meža cūka" klajā nāca šogad un šīs ilustrācijas Elīnai atnesa Jāņa Baltvilka balvu par veiksmīgu debiju bērnu grāmatu ilustrācijā.
Jauka un prātā paliekoša bija kopātikšanās Elīnai ar mūsu bibliotēkas mazajiem apmeklētājiem. Elīna spēja bērnus uzrunāt un savu oriģinālo ideju tā pasniegt, ka visi darbam pievērsās ar lielu nopietnību, pat iztrūkstot liekiem komentārien un savstarpējam sarunām. Vieni ar lielu aizrautību ķērās pie "kaut kā" griešanas un zīmēšanas, otri - pie fona veidošanas uz kā darbosies "kaut kas"...
Un tad tikai viss sākās... Gaismas stara kūlī viss atdzīvojās. Pie sienas piestiprinātais fons pārtapa par pasaulīti, kurā raiti virknējās dažādi stāsti un notikumi. Bērni ar lielu aizrautību atdzīvināja savus gatavotos iedomu tēlus un pētīja to ēnas. Tie veikli iedzīvojās radītajos apstākļos un sagādāja visiem prieku un pārsteigumu. 
 
Ēnu teātrim piemīt kaut kas maģisks, kas raisa bērnu fantāziju, improziāciju, dzīvesprieku. Bērni atverās priekam un rotaļai...



Tādās reizēs piemirstās, ka mēs atrodamies prom no saviem mīļajiem, prom no draugiem un visa ierastā. Ir sajūta, ka esam prom no sāpēm un visa tā, kāpēc mēs esam šeit - Bērnu slimnīcā. Bija jautri un labi!
  

piektdiena, 2014. gada 10. oktobris

Šovakar FUTBOLS!!!

     Jau šovakar daudzu bērnu mazie īkšķīši tiks saspiesti ciešās saujās, lai justu līdz saviem draugiem nozīmīgajā spēlē. Pa dienu jau tiek kalti plāni, kā labāk pieglaimoties māsiņām, lai  izņēmuma kārtā atļauj palikt nomodā ilgāk rotaļu istabā pie televīzora un sagaidīt rezultātu. Bet nu, par to kā tas viss sākās...
     Dodoties uz slimnīcu, parasti noskaņojamies uz dažādām procedūrām un zāļu dzeršanu, taču dažkārt, pavisam negaidot, šeit var piedzīvot arī kādu pārsteigumu. Šoreiz uz RCB Saulaino dienu bibliotēku aicinājām ikvienu futbola fanu, jo pirms dažām dienām mūs laipni uzrunāja un izteica vēlmi tikties ar bērniem Latvijas Futbola federācijas pārstāvji, solot atvest ciemos visu Latvijas futbola izlasi.
Vakars tiešām bija jautrs un interesants! Ja iesākumā, sastopoties aci pret aci ar lielo puišu baru, bērni bijīgi vēlējās ieturēt nelielu distanci un gluži pirmajā rindā nesēdās, tad ātri vien sēdvietu vairs nebija, un, interesanto konkursa jautājumu atraisīti, bērni vēlējās kopā čakli darboties. Nopelnītās dāvanas pārsteidza un iedrošināja jautrai diskusijai kopā rosoties.
Tapa skaisti zīmējumi ar veiksmes vēlējumiem un uzmundrinājumiem gūt daudzas svarīgas uzvaras, kas iepriecināja un aizkustināja futbolistus. Ļoti ceram, ka šīvakara spēle, būs sīva, bet ar bērnu pareģoto rezultāti 78:0, protams, Latvijas labā.
Lai izdodās!!!