„Saulaino dienu bibliotēkā” aplūkojama interesanta izstāde - Zanes Valbakas (Irbes) darbi.
Zane zīmē ar parastajiem un akvareļzīmuļiem, kā arī apglezno zīdu. Uz koka zīmējumi top ar eļļas krāsām, un tieši tie šobrīd ir atceļojuši uz Rīgu. Nopietni meitene zīmēšanai pievērsusies pirms dažiem gadiem, bet zīmē, kopš sevi atceras — tad zīmējumi tapuši gan ar zīmuli, gan flomāsteriem. Savu nākotni viņa saista ar mākslu, bet šobrīd atzīst, ka vēl daudz jāmācās.
«Cenšos neiekļauties tikai vienā tehnikā — tā ir interesantāk,» viņa atzīstas.
Zanei ir bijušas jau vairakas izstādes. Viņas zīda gleznojumi eksponēti Lestenes baznīcā, Rojas muzejā u.c (http://ej.uz/n197), bet mēs varam lūkot jaukus dabas skatus un mūžam mainījo jūru Zanes skatījumā.
Zane labi saprot cik skumji ir atrasties slimnīcā, tādēļ ar lielu prieku piekrita sadarbībai, lai arī ceļš bija jāmēro no attālās Kaltenes.
Lūk neliela saruna ar Zani:
Tu esi atbraukusi tālu ceļu, lai ar saviem darbiem iepriecinātu mūsu lasītājus-Bērnu slimnīcas pacientus. Vai Tev pašai ir svarīgi savus darbiņus parādīt citiem?
Es vēlos parādīt daļiņu no savas Fantāzijas Pasaules, lai redz, kur es dodos, kad iemiegu vai tikai aizdomājos. Šajos darbos gan nevar redzēt elfus, fejas un mežus - tos vairāk var atrast zīmējumos ar zīmuļiem un akvareli. Man ir svarīgi parādīt brīvību. Es ceru, ka ir ļaudis, kuri pētot kādu manu darbu, sajūt tādu kā pacēlumu un vēlmi "iekāpt tajā darbā", jo tā ir ļoti brīnumaina sajūta - aizceļot uz jebkuru vietu, tikai iztēlojoties vien!
Kā Tu sadzīvo ar otu? Vai tā klausa Tevi un dara to, ko Tu liec?
Ota ir skaista! Man patīk krāsot. Ar zīmuli nesanāk tik uzmanīgas vai ātras, maigas, plūstošas kustības... Kad mani apciemo mans Mūzis (jā! nevis Mūza ), tad es vienkārši apsēžos uz koka grīdas, veru vaļā krāsu kasti, piemeklēju otu, tad gaisā virs koka dēlīša uzvelku iedomātas līnijas, kā es krāsošu ar krāsām. Tad, kad tas ir izdarīts, mērcēju otu krāsā un darbojos. Bet, kad Mūzis nevēlas mani apciemot, ota klausa lēnāk, negribīgāk vai neklausa nemaz.
Tu glezno jaukus dabas skatus, jūru, un arī kalnus. Vai pati esi bijusi ”īstajos” kalnos?
Nē, ''īstajos'' kalnos es neesmu bijusi un nezinu vai gribu, man ir bail no augstuma . Pa īstam redzējusi arī neesmu, tikai filmās, bildēs un sapņos.
Pasaule, kuru Tu veido uz dabīga koka materiāla, ir ļoti reāla, pārsvarā tie ir dabas skati. Vai esi kādreiz ļāvusies savai fantāzijai un gleznojusi kaut ko netipisku, tikai sev zināmu un saprotamu?
Jā, esmu ļāvusies izlikt savu redzējumu uz audekla vai finiera. Priekš manis šādi koka dēlīši ir labs pamats plašiem otas vēzieniem, dabas skatiem un skatiem ar veco laiku mājiņām, jo koka faktūra piešķir tādu kā reālumu. To, kas netipisks kokam, to es lieku uz papīra, tie arī ir tie elfi, fejas, dažādas citas radībiņas un ziedi, kaut gan šādi tādi ziedi parādās arī uz koka dēlīšiem, piemēram, ūdensrozes vai zvaniņveidīgi ziedi.
Pie mums viesos ir bijušas vairākas mākslinieces-grāmatu ilustratores, kas glezno grāmatu autoru izdomātus tēlus. Vai Tev būtu interesanti radīt tēlu, par kuru Tavā rīcībā ir tikai raksturojums?
Jā, tas mani noteikti interesētu! Tāds ir viens no maniem sapnīšiem - ilustrēt grāmatas. To man ir ieteikuši arī draugi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru