Esi dzīvnieku draugs

Ikviens mazais pacients ir ieradies slimnīcā, lai saņemtu palīdzību. Un varbūt tieši šis ir īstais brīdis, kad raisās dziļa sapratne un vēlēšanās sniegt palīdzību vēl kādam, kas arī ir nonācis vietā, kuras gluži nevar saukt par mājām, jūtas saskumis un garlaikots. RCB Saulaino dienu bibliotēkā pulcējās ikviens, kas vēlējās uzmeistarot kaut ko jauku un interesantu, lai iepriecinātu patversmē nonākušos, bez saimnieka un uzticīga drauga palikušos, dzīvniekus. Lēnām pamazām tapa krietna kaudze ar mīkstiem paklājiņiem, uz kuriem miermīlīgi murrāt varēs kāds pulciņš peļu junkuru un draisku kucēnu. Lielas jautrības pavadībā tapa vesela kolekcija grabuļu - karekļu, kuri noteikti palīdzēs saglabāt tik pat možu noskaņojumu arī kaķēniem. Kucēnu asajam kampienam piemērotu rotaļlietu gatavošanai, nolēmām pievērsties nākamajā reizē, jo skaidri zinam, ka pārstāvji no biedrības "Dzīvnieku draugs" mūs vēl apciemos.

Kā sadzīvot ar tehnoloģijām?

Lai kā mums patīk vai nepatīk, ir skaidrs, ka tehnoloģijas mūsdienās ir pārņēmušas daudzu prātus, arī bibliotēku lasītāju. Jautājums ir cik lielā mērā un kādā veidā. Tādēļ ļoti interesanta saruna izvērtās ar TV raidījuma "Nākotnes parks" vadītāju Reini Zitmani, kurš viesojās RCB Saulaino dienu bibliotēkā. Klātesošie uzzināja daudz jauna un interesanta, arī par lietām, kas šķiet, mūs skars vēl tikai tālā nākotnē, bet patiesībā Latvijā jau ir pieejamas, piemēram, 3 dimensiju printeris, jeb ierīce, kas no plastmasas, stikla, keramikas vai metāla precīzi, kārtu pa kārtai izgatavo dažādus priekšmetus, kuru rasējumi digitālā veidā ievadīti printerī. Un šis izgudrojums nav vienīgais. Par to cik daudz un dažādu viedtālruņu aplikāciju ir, mēs pat nenojaušam. Vajag tikai mācēt atrast sev piemērotāko. Inovāciju ir daudz, un par to visu arī ir "Nākotnes parks". Bet visam pāri stāv cilvēks un viņa zināšanas. Tādēļ patīkami, bija klausīties, ka Reinis pusaudžus mudinaja čakli mācīties, nevis "nosist" laiku Interneta spēlītēs vai sociālajos tīklos, pētīt tehnoloģijas dziļāk, kam ir interese. Mēģināt vairāk saprast, ko tās spēj mums piedāvāt, ko ļauj mums apgūt un kā atvieglot mūsu ikdienu. Reiņa prāt ļoti svarīgi ir veidot saprātīgu dialogu ar vecākiem, kas uzlikuši dažādus aizliegumus, laikam jau vien mūsu pašu nesaprātīgās rīcības dēļ. Mēģināt izprast iemeslus un respektēt vecāku viedokli, nevis nostāties opozīcijā. Pierādīt vecākiem, ka dārgais dators vai viedtālrunis ir ieguldījums Jūsu zināšanās.
Arī par e-grāmatas ieviešanu mācību procesā, Reinis izsakās atzinīgi un apgalvo, ka agrāk vai vēlāk tas vienkārši tā būs.

Viesos bērnu grāmatu ilustratore Ilze Dambe

Vai ir kāds bērns, kurš nezina mūžseno šūpuļdziemiņu "Velc, pelīte, saldu miegu"? Domāju, ka tādu vienkārši nav. Un mums ir māksliniece Ilze Dambe, kurai arī visvairāk patīk zīmēt tieši peļukus. Tādēļ lieki teikt, ka viņas zīmējumi bērnu uzmanību ļoti piesaista un tiek pamanīti. Darbu kolekcijā parādās ne tikai pelēni, bet arī citi, bērniem interesanti un iecienīti, tēli - kovārnēni, vardulēni, dinozauri u.c. Un to visu, gada noslēdzošo mēnesi - Decembri, aplūkot varēja ikviens mūsu bibliotēkas apmeklētājs.

Ilzes radīta ir arī amizantā troļļu ģimene Cecīlijas Lanesas grāmatā "Ķerot trolli" un zinātkārās peļumeitenes Pīpija un Tīne Pētera Blūma grāmatā "Rīgas peles Ēdolē", kā arī daudzu citu grāmatu un bērnu žurnālu ilustrācijas.
Bet ko par to saka pati māksliniece:
"Uzaugu kopā ar Margaritas Stārastes un Ilonas Ceipes ilustrētajām grāmatām. Atceros, bērnībā ļoti mīļš bija Latviešu tautasdziesmu krājums ar Reiņa Birzgaļa ilustrācijām. Un, protams, arī Alberta Kronenberga grāmatas “Sprunguļmuižā gadatirgus”, “Pieci kaķi”, “Mazais ganiņš” likās bezgala saistošas. Ak jā, un, kur nu vēl Astrīdas Lingrēnas “Pepija Garzeķe” ar Ingridas Vangas Nīmanes brīnišķīgajām ilustrācijām un Ilonas Vīklandes zīmētais “Karlsons”...
Man vieglāk ir zīmēt sevis pašas izdomātus tēlus. Bet ainavas, kuras zīmēju ilustrācijās, parasti ir stilizētas. Tādas arī ir reālās personas un zvēri. Tomēr visvairāk zīmēt man patīk peles :).
Arī pozitīvas atsauksmes par savu darbu dzirdu, tomēr vairāk tās saņēmu agrāk, kad pati biju vēl bērns. Vienmēr kāds vēlējās, lai kaut ko uzzīmēju atmiņu kladēs, kas tolaik bija ļoti populāras, vai vienkārši uz kādas papīra lapiņas. Paskatoties uz saviem tā laika zīmējumiem, nesaprotu, kā tas tā varēja būt! Bet katram māksliniekam jau ir savs rokraksts, piemēram, uzzīmēt Vinniju Pūku labāk par Ernestu Šepardu , nevarētu neviens!
Ikvienam bērnam es novēlētu, lai grāmata, kuru viņš ir paņēmis rokās un atšķīris tās pirmo lappusi, būtu tik interesanta un aizraujoša, ka viņš nonāktu arī līdz tās pēdējai. Un tad, lai roka stieptos atkal pēc nākošās grāmatas."

Ilze dambe atrada arī iespēju tikšanās reizei ar bērniem, kurā visi kopīgi veidojām skaistus dekorus svētku noskaņai. Kopābūšanas un radīšanas prieks mums bija kā dāvana pašiem sev svētkos. Jauku un veselības pilnu Jauno gadu ikvienam!