Viesos bērnu grāmatu ilustratore Ilze Dambe

Vai ir kāds bērns, kurš nezina mūžseno šūpuļdziemiņu "Velc, pelīte, saldu miegu"? Domāju, ka tādu vienkārši nav. Un mums ir māksliniece Ilze Dambe, kurai arī visvairāk patīk zīmēt tieši peļukus. Tādēļ lieki teikt, ka viņas zīmējumi bērnu uzmanību ļoti piesaista un tiek pamanīti. Darbu kolekcijā parādās ne tikai pelēni, bet arī citi, bērniem interesanti un iecienīti, tēli - kovārnēni, vardulēni, dinozauri u.c. Un to visu, gada noslēdzošo mēnesi - Decembri, aplūkot varēja ikviens mūsu bibliotēkas apmeklētājs.

Ilzes radīta ir arī amizantā troļļu ģimene Cecīlijas Lanesas grāmatā "Ķerot trolli" un zinātkārās peļumeitenes Pīpija un Tīne Pētera Blūma grāmatā "Rīgas peles Ēdolē", kā arī daudzu citu grāmatu un bērnu žurnālu ilustrācijas.
Bet ko par to saka pati māksliniece:
"Uzaugu kopā ar Margaritas Stārastes un Ilonas Ceipes ilustrētajām grāmatām. Atceros, bērnībā ļoti mīļš bija Latviešu tautasdziesmu krājums ar Reiņa Birzgaļa ilustrācijām. Un, protams, arī Alberta Kronenberga grāmatas “Sprunguļmuižā gadatirgus”, “Pieci kaķi”, “Mazais ganiņš” likās bezgala saistošas. Ak jā, un, kur nu vēl Astrīdas Lingrēnas “Pepija Garzeķe” ar Ingridas Vangas Nīmanes brīnišķīgajām ilustrācijām un Ilonas Vīklandes zīmētais “Karlsons”...
Man vieglāk ir zīmēt sevis pašas izdomātus tēlus. Bet ainavas, kuras zīmēju ilustrācijās, parasti ir stilizētas. Tādas arī ir reālās personas un zvēri. Tomēr visvairāk zīmēt man patīk peles :).
Arī pozitīvas atsauksmes par savu darbu dzirdu, tomēr vairāk tās saņēmu agrāk, kad pati biju vēl bērns. Vienmēr kāds vēlējās, lai kaut ko uzzīmēju atmiņu kladēs, kas tolaik bija ļoti populāras, vai vienkārši uz kādas papīra lapiņas. Paskatoties uz saviem tā laika zīmējumiem, nesaprotu, kā tas tā varēja būt! Bet katram māksliniekam jau ir savs rokraksts, piemēram, uzzīmēt Vinniju Pūku labāk par Ernestu Šepardu , nevarētu neviens!
Ikvienam bērnam es novēlētu, lai grāmata, kuru viņš ir paņēmis rokās un atšķīris tās pirmo lappusi, būtu tik interesanta un aizraujoša, ka viņš nonāktu arī līdz tās pēdējai. Un tad, lai roka stieptos atkal pēc nākošās grāmatas."

Ilze dambe atrada arī iespēju tikšanās reizei ar bērniem, kurā visi kopīgi veidojām skaistus dekorus svētku noskaņai. Kopābūšanas un radīšanas prieks mums bija kā dāvana pašiem sev svētkos. Jauku un veselības pilnu Jauno gadu ikvienam!