Svētku koncertā

Kārtējā debija! Pie mums, Saulaino dienu bibliotēkā, tika nodibināts duets un sniegts pirmais koncerts! Šoreiz klausītāji bija ne tikai mazie pacienti un viņu vecāki, bet arī ārsti un māsiņas, kas nu varēja atrast laika nelielai izklaidei. Bet kas tad bija cienījamie mākslinieki? Lielākoties bērni slimnīcā atrodas uz noteiktu laika periodu, bet ir tādi pacieni, kam ir jāatgriežas vēl un vēl. Tie parasti iedzīvojas slimnīcas apstākļos un ir bieži Saulaino dienu bibliotēkas apmeklētāji. Tāds ir arī Jānis Opolts.

Slimnīcā viņu zina teju vai katrs. Viņš izceļojies pa dažādām slimnīcas nodaļām, vienmēr labā noskaņojumā, prot draudzīgi uzsākt sarunu ar jebkuru pretimnācēju. Arī ratiņkrēsls, kurā viņu dzīve piespiedusi atrasties, nav šķērslis būt visur un redzēt jebko.
Saulaino dienu bibliotēku apciemot, neskaitāmas reizes dienā, viņu vilina pie mums esošās klavieres. Jāni reti izdodās pierunāt palasīt, vai iesaistīties kādās radošās nodarbēs. Viņam patīk tikai pļāpāt un spēlēt klavieres. Un sācis to darīt, viņš ir tieši pie mums, apmēram pirms pusotra gada. Bet viņa spēlētprasmes progress ir apbrīnojams. Bez tam, Jānis notis nepazīst un uz to mācīšanos, jāatzīst, ir diezgan slinks. Bet mana, puspajokam izmestā frāze ''mums jāorganizē koncerts'', tika uztverta momentā un arī realizēta.
Pārsteidzošā dueta soliste ir Alise Mužniece, kuru Jānis sastapa tepat bibliotēkā. Alise ir liela lasītāja, kas labprāt ņēma grāmatas arī uz palātu. Pavisam nejauši noskaidrojās, ka viņa arī skaisti dzied un mācās to darīt ar lielu prieku. Alise, mammītes iedrošināta, nedaudz patrenējusies piekrita uzstāties. Visas domas saistījās tikai par un ap koncertu. Darbā iesaistījās mūzikas pedagogs, un tika izvēlēts repertuārs. Par koncerta reklāmu Jānis parūpējās pats. To, ka šo darbu bija paveicis labi, liecināja daudzie sanākušie klausītāji.
Koncerts noritēja ļoti pozitīvā gaisotnē.

Sanākušie dziedāja līdz un priekā aizrautīgi aplaudēja. Sekoja sveicieni un laba vēlējumi. Kā Jums šīet, vai kāds klātesošais pacients bija nomāksts un iegrimis pārdomās par savām veselības problēmām? Protams, nē. Vēlēsim prieku un veselību jaunajiem māksliniekiem!

Pirmā izstāde

Turpinām tradīcijas - pirms laika, pie mums bibliotēkā, notika kāda mākslinieka koncertdebija, savukārt tagad kādas māklsinieces pirmā personālizstāde :))).
Agnese Brīnuma slimnīcā manīta bieži. Gan kā "Sarkanā krusta" brīvprātīgā, kura aicināja bērnus uz dažādām izklaidēm un vakaros, garlaicības māktajiem pacientiem, draudzīgi piedāvāja uzspēlēt kādu galda spēli. To ka Agnese glezno, pamanīju Facebook-ā, kad viņa ievietoja vienu no savām gleznām. Mums par lielu prieku, Agnese uzticēja savus darbus. Veselu mēnesi tie priecēja ikvienu ienācēju, izraisija interesi un piesaistīja uzmanību. Tās ir savdabīgas un interesantas sajūtu gleznas, kas uzrunā un vedina sajust dabas un pasaules abstrakti noslēpumaino skaistumu uz audekla.

Uz atsauksmju dēļa raiti rindojās komentāri. Cits, tajās raugoties, sajutis mieru, cits vēlējis Agnesei darīt to vēl un vēl, cits vienkārši saka paldies par drosmi radīt un dalīties. 

Stils un mode

Tām meitenēm, kurām apnicis spēlēties ar Bārbijām, piedāvājām iesaistīties aizraujošā nodarbē - radīt pašām savu lelli ar tieši tādu tērpu, kādu vēlamies. Uzšūt skaistu kleitu neprot katrs. Tas ir liels un rūpīgs darbs, kas prasa labas iemaņas un daudz laika. Mūsu piedāvātais variants ir gana vienkāršs un veikls, bet ļoti, ļoti aizraujošs un interesants. Patiesībā ideja ir sena. Tā nāk no manas bērnības, kad savulaik ar lellēm spēlējos es. Bet šoreiz, to visu realizēja un meitenēm ierādīja, mana jaunā  kolēģe Ilze Siliņa.
Recepte vienkārša - ņemam vecos bibliotēkas žurnālus, šķirstam un meklējam modes dāmas. Tad, tās, kas iepatīkas, uzlīmējam uz kartona. Pēc tam atbrīvojam tās no esošā apģērba... :), paliek tikai caurums un kontūra.

Bet pēc tam, sākas pats interesantākais. Ķeramies pie dažādu audumu atgriezumiem, ko parasti visi vieglu sirdi izmestu. Mums tos atdāvināja Ināra, kas ir mums mīļa paziņa un profesionāla šūšanas meistare. Viņai šādas mantas netrūksts. Un iedāvinātajā maisā atradām īstus dārgumus.

Te var izpausties ikviena meitene, jo beigās viss tāpat sanāk ideāli. Ilze vēl parāda, kā varam modelēt, kā lelle no biksēm var tikt pie skaistas, garas balles kleitas. Varam piemērīt dažādus audumus, atrast sev vispatīkamāko un savdabīgāko, varam kombinēt klāt dažādus aksesuārus. Radošais process gana jautrs un aizraujošs.

Kad atrodam, mūsu izvēlētai modelei, vispiemērotāko tērpu, nostiprinam to uz atsevišķa kartona, lai pēc tam liktu virsū pašu šī tērpa valkātāju- mūsu papīra lelli. Un lūk rezultāts:

Ar šādām rotaļām mēs varam veidot savu gaumi, radīt interesi par tērpu, modi, tā dizainu. Te lieti noderēja Ilzes sarūpētās grāmatas par modes vēsturi. Tā ir sievišķīgā mākslas pasaule, kurā vēlas ielūkoties un iesaistīties ikviena no mums. Lai meitenēm veicas!

Sniegpārslu putenis

Gripa šogad mūs saudzē. Tās draudi pagaidām vēl minimāli, kas ļauj nesatraukties par karantīnu un nogrieztām iespējām bibliotēkā pulcināt mazos pacientus uz radošām nodarbībām un izklaidēm. Ja atceramies, gads iesākās ar krietnu salu, bez biezas sniega kārtas. To vērojot, pa bibliotēkas plašajiem logiem, sapratām, ka gribam uzburt sniegu. Tā vienā pēcpusdienā aicinājām bērnus uz sniegpārsliņu darbnīcu. Tapa dažnedažādas pārsliņas, un, galvenais, ka daudz... Pietika gan, ko logā ielikt, gan izstādē izlikt, gan ar ko savu palātu izgreznot un pat vēl māsiņām uzdāvināt. Mūsu radītais sniegpārslu putenis iepriecināja ikvienu.

Griežot un gatavojot sniegpārsliņas uzzinājām arī daudz ko jaunu - gan par ledus kristāliem, kas reaģē uz apkārtnotiekošo, gan par to, kā sniegpārslas veidojas.  

Aizdomājāmies par to,  kā varam tās redzēt, saskatīt, iztēloties un ieraudzīt... 

Paldies  Saulaino dienu bibliotēkas bibliotekārei Ilzei Siliņai, kas sarīkoja īstu sniegputeni Saulaino dienu bibliotēkā :).