Dienas citāts:

Saulainas dienas mūsu bērniem, saulainu vārdu katram, kas jūt.

Laimi var sadalīt līdzīgās daļās, atdot par velti un bagāts kļūt...

(Guntars Račs)

trešdiena, 2014. gada 29. oktobris

No grāmatu ilustrācijām līdz ēnu rotaļām

Esmu pārliecināta, ka mēs visi, kaut nedaudz, atceramies no bērnības to sajūtu, ar kādu vērojām košās bildes grāmatās. Atceramies, ko tās mums atklāja, pašiem nemaz nezinot par ko vispār ir stāsts. Cik dzīvi likās tēli un kā tie mūs uzrunāja. Tagad, raugoties bērnu grāmatu ilustratores Elīnas Brasliņas darbos, kas skaisti sarindoti izstādē, ir iespēja izbaudīt līdzīgas sajūtas... Pat vēl īpašākas, jo izstādē ir aplūkojami oriģināldarbi. Elīna mums ir uzticējusi arī dažus noslēpumus - atsevišķas ilustrācijas, kuras šobrīd vēl tikai top grāmatā.
 Katru zīmējumu var pētīt un pētīt... Te ir stāsts par Runci un Apburto mežu, par Govi uz bagāžnieka un Bīnīti. Par Olu, kura negribēja krāsoties, Tobiasu un Tamu, kuri devās ceļojumā pa Eiropas bibliotēkām.
Kāds noteikti jau pazīst Elīnas radīto Meža cūku, kas pasaulē devās BikiBuka sērijā. Māra Čaklā dzejolis "Gaidītāja Meža cūka" klajā nāca šogad un šīs ilustrācijas Elīnai atnesa Jāņa Baltvilka balvu par veiksmīgu debiju bērnu grāmatu ilustrācijā.
Jauka un prātā paliekoša bija kopātikšanās Elīnai ar mūsu bibliotēkas mazajiem apmeklētājiem. Elīna spēja bērnus uzrunāt un savu oriģinālo ideju tā pasniegt, ka visi darbam pievērsās ar lielu nopietnību, pat iztrūkstot liekiem komentārien un savstarpējam sarunām. Vieni ar lielu aizrautību ķērās pie "kaut kā" griešanas un zīmēšanas, otri - pie fona veidošanas uz kā darbosies "kaut kas"...
Un tad tikai viss sākās... Gaismas stara kūlī viss atdzīvojās. Pie sienas piestiprinātais fons pārtapa par pasaulīti, kurā raiti virknējās dažādi stāsti un notikumi. Bērni ar lielu aizrautību atdzīvināja savus gatavotos iedomu tēlus un pētīja to ēnas. Tie veikli iedzīvojās radītajos apstākļos un sagādāja visiem prieku un pārsteigumu. 
 
Ēnu teātrim piemīt kaut kas maģisks, kas raisa bērnu fantāziju, improziāciju, dzīvesprieku. Bērni atverās priekam un rotaļai...



Tādās reizēs piemirstās, ka mēs atrodamies prom no saviem mīļajiem, prom no draugiem un visa ierastā. Ir sajūta, ka esam prom no sāpēm un visa tā, kāpēc mēs esam šeit - Bērnu slimnīcā. Bija jautri un labi!
  

Nav komentāru: