Rainis Bērnu slimnīcā

Šobrīd Raiņa vārds skan it visur - skolās, teātros, televīzijā, arī bibliotēkās. Un "Saulaino dienu bibliotēka" nav izņēmums. Šoreiz bērnus aicinājām uz radošo darbnīcu, kurā ne tikai čakli darbojāmies. Vispirms bērni priecēja acis un iedvesmojās no, jau bibliotēkā esošās, Rīgas skolēnu pils Mazo prātnieku izstādes, kurā attēloti Raiņa un Aspazijas darbi. Tad nodevāmies sarunām, kurā bērni uzzināja, ka savulaik, pirms daudziem, daudziem gadiem, šeit, šajā pat slimnīcā veseļojies arī Rainis. Pa bibliotēkas logu varējām saskatīt  ēku, kurā Rainis mitinājies. Izrādās, šeit piedzīvotā iespaidā tapis pat vesels dzejoļu krājums "Saulīte slimnīcā". Tās ir Raiņa sajūtas, esot šeit pirms vairāk kā 100 gadiem. Un tas ir pavediens mūsu šodienas tikšanās reizei. Mēs arī ļoti vēlējāmies bērniem pievērst uzmanību savām sajūtām. Tādēļ aicinājām visus pulcēties blakus telpā, kur noslēpumainā tumsā, lukturīša gaismā, mana  kolēģe Ilze, lasīja Raiņa dzejoli "Mīkla". Sajūtas raisījās vērojot gaismas spēles, kad mēģinājām ar gaismas stariem attēlot to, par ko ir dzejolis. Tad vēl nedaudz iedvesmai idejas no youtube kanāliem un multenīte pēc Raiņa dzejoļa "Mākonīts un Mākonīte".

Bet tad gan pie darba, un lēnām top mūsu pasākuma apmeklētāju sajūtu gleznas, kas uzreiz tiek izliktas arī izstādē, lai priecētu citus.

 

Uz balta fona ir uzlīmēts melns laukums: kā tumsa un gaisma. Tad, katrs, iepriekš izvēlētu Raiņa dzejoli, mēģina attēlot uz šī pamata, ļaujoties pārejām no melna uz baltu, izmantojot melno un balto zīmuli vai pildspalvu. Kāds tomēr nenociešas un paņem arī ko krāsainu. Kad tas izdarīts, tiek zīmēts dzejoļa galvenais tēls, kas vietu atrod tam īpaši atvēlētajā vietā.

 

Sākumā uzdevums priekš sapulcējušiem mazuļiem šķiet grūts, tomēr kļūdāmies. Darbiņi top ar lielu prieku, bērni ir vērīgi un visu izdara kā paši sajūt. Esam gandarītas, ka spējām ieinteresēt, parādīt kaut ko savādāku un pastāstīt kaut ko nedzirdētu.