Kao vispirms jau mūs pārsteidza ar savām latviešu valodas zināšanām, kaut no stāstītā nopratām, ka sākums nebijis viegls. Bija patīkami just, cik ļoti viņš ir iemīlējis mūsu Latviju un cik ļoti daudz viņš vēlas mums pateikt caur saviem darbiem. Tas noteikti nav vienkāršs eposa ilustrējums. Kao ir saskatījis tajā ko krietni vairāk un aicina arī mūs visus to vēlreiz un vēlreiz novērtēt.
Šo pēcpusdienu varējām vērot arī Kao dzimtenes, tālās Vjetnamas skatus. Tā mums šķiet cita pasaule ar elpu aizraujošām ainavām. Un Kao stāstījums ir tik pat interesants. Tomēr jautrību izraisa fakts, ka brīdī, kad mēs visi ļoti gaidam un ilgojamies pēc skaistās ziemas ar sniegu, Kao pošās projām, uz Vjetnamu, kur ziema ir kā mūsu vasara.
No sirds vēlam jauku ceļojumu, cerībā, ka vēl tiksimies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru