Šoreiz aicinājām bērnus, lai pafilozofētu un izprastu nopietnas lietas. Bieži vien ir redzēts, cik skaisti un eleganti kāds kādam pasniedz savu vizītkarti. Tās var būt pavisam vienkaršas, var būt ļoti izsmalcinātas... Kas tās tādas un kāpēc tās vispār ir vajadzīgas, bērni dažkārt pat nenojauš. Un tieši tāpēc arī ir šī saruna.
Izradās, vizītkartes izmantoja jau senajā Ķīnā. Un ja jau tad pēc tām radās vajadzība, tad mūsdienās tās bieži vien ir pat ļoti nepieciešamas.
Jau sarunas sākumā nosaucot, katrs savu vārdu, sapratām, ka prātā noteikti nevar paturēt prātā visus tikko dzirdētos. Tātad viens iemesls jau ir, kāpēc būtu vajadzīga vizītkarte - gadījumā, ja jauniegūtā drauga vārds piemirstas. Un ja jau vārds dažkārt nepaliek atmiņā, tad tālruņa nummuru, adresi un e-pastu atcerēties ir vēl grūtāk. Tātad vizītkartei ir ļoti būtiska loma.
Noskaidrojām, ka tās mēdz būt ne tikai individuāli cilvēkam, bet ir nepieciešamas arī dažadām iestādēm, uzņēmumiem, piemēram bibliotēkai. Tomēr šodien vispirms mēģinājām izveidot katrs paši sev vizītkarti. Visi sanākušie droši ķeras pie darba un ir ļoti interesanti vērot, kā katrs mēģina atrast kaut ko sev raksturīgu, ne tikai konkrēto informāciju. Ļoti ceram, ka šodien uzzinātais noteikti dzīvē nodrēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru