Mana dzīve lielajā pasaulē

Š.g. 6.maijā plkst. 13:30 Rīgas Centrālās bibliotēkas Ārējā apkalpošanas punktā "Saulaino dienu bibliotēka" Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā notiks Valērijas Jakimovas (12 gadi) darbu izstāde "Mana dzīve lielajā pasaulē". 

 Izstādi organizē Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība, sadarbībā ar biedrību „Bērnu Draugi” un RCB  Ārējo apkalpošanas punktu „Saulaino Dienu Bibliotēka”. Nedēļas garumā bibliotēkas apmeklētājiem būs iespēja apskatīt meitenītes mākslas darbus – dažādu priekšmetu apgleznojumus un plastilīna figūriņas.

       Valērija lielāko savas dzīves daļu cīnās ar hronisku hemato-onkoloģisku saslimšanu, ir piedzīvojusi vairākus ar veselību saistītus sarežģījumus, ārstējusies gan Latvijā, gan ārzemēs. 

     Tiekoties Valērija stāsta par lietām, kurās saskata krāšņumu, dzīvesprieku un skaistumu, tajos brīžos meitenes acis mirdz īpašāk, un liekas, ka tajās var saskatīt visu, kas viņai ir svarīgs un patīkams. Atbilde uz jautājumu, kādēļ figūriņās ir atveidoti tieši dzīvnieki, ir īsa un meitenīga – tādēļ, ka dzīvnieku pasaule ir daudz krāsaināka par cilvēku pasauli. Valērijas vismīļākais darbs ir rozā flamingo.

Papildinformācija:

Dr. Anda Jansone, Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja

Tālr.29420410

Kas ir vizītkarte?

Šoreiz aicinājām bērnus, lai pafilozofētu un izprastu nopietnas lietas. Bieži vien ir redzēts, cik skaisti un eleganti kāds kādam pasniedz savu vizītkarti. Tās var būt pavisam vienkaršas, var būt ļoti izsmalcinātas... Kas tās tādas un kāpēc tās vispār ir vajadzīgas, bērni dažkārt pat nenojauš. Un tieši tāpēc arī ir šī saruna.
Izradās, vizītkartes izmantoja jau senajā Ķīnā. Un ja jau tad pēc tām radās vajadzība, tad mūsdienās tās bieži vien ir pat ļoti nepieciešamas.

Jau sarunas sākumā nosaucot, katrs savu vārdu, sapratām, ka prātā noteikti nevar paturēt prātā visus tikko dzirdētos. Tātad viens iemesls jau ir, kāpēc būtu vajadzīga vizītkarte - gadījumā, ja jauniegūtā drauga vārds piemirstas. Un ja jau vārds dažkārt nepaliek atmiņā, tad tālruņa nummuru, adresi un e-pastu atcerēties ir vēl grūtāk. Tātad vizītkartei ir ļoti būtiska loma.

Noskaidrojām, ka tās mēdz būt ne tikai individuāli cilvēkam, bet ir nepieciešamas arī dažadām iestādēm, uzņēmumiem, piemēram bibliotēkai. Tomēr šodien vispirms mēģinājām izveidot katrs paši sev vizītkarti. Visi sanākušie droši ķeras pie darba un ir ļoti interesanti vērot, kā katrs mēģina atrast kaut ko sev raksturīgu, ne tikai konkrēto informāciju. Ļoti ceram, ka šodien uzzinātais noteikti dzīvē nodrēs.

BikiBuks

Visu aprīļa mēnesi RCB Saulaino dienu bibliotēkā aplūkojama jautra un interesanta izstāde. Te apkopoti jaukās bērnu grāmatu sērijas "BikiBuks" ilustrāciju oriģionāli. Izstāde raiba un draiska, tik pat cik, nu jau iznākušās 30 grāmatiņas,  ko jau iemīļojuši gan lieli, gan mazi lasītāji.

Ne velti atsauksmju grāmatā dažs tās nosauca par Nacionālu dārgumu, kam varam piekrist arī mēs, jo rosību ap BikiBuku grāmatu plauktu un izstādi jūtam nemitīgi. Cits mazais lasītājs, jau ienākot bibliotēkā pamana košos darbus pie sienām un priecīgs uzskaita BikiBukus, ko pats jau lasījis. Citu tieši izstāde ieinteresē kaut ko izvēlēties no lielās BikiBuku kaudzītes. Bet īsi pēc svētkiem, mēs aicinājām ikvienu gribētāju būt pašam māksliniekam - izdevējam un radīt pašam savu BikiBuku.

Bibliotēkā viesojās māksliniece Ūna Laukmane, kas mudināja mūs ļauties iedvesmai un droši meklēt savu ideju ilustrācijām. Ļāva saprast, cik jauki un patīkami ir domās sastrādāties ar dzejoļa autoru un apvienot savas idejas ar viņa tekstu. Mūsu BikiBukiem izvēlētie dzejnieki O. Vācietis, J. Baltvilks un Rainis, labi zināmi un iemīļoti. Tā tapa mums katram savas bibliotēkas pirmā grāmata.

Sirsnībā un pateicība Ūnai un visai BikiBuka saimei, par jauko kopābūšanu, brīnišķo ideju un jauko noskaņojumu todien. Un par dāvanā saņemtajiem BikiBukiem arī :)))

Lielā talka Bērnu slimnīcā

Kā katru gadu Lielā talka notiek arī pie mums. Visi tiek aicināti ķerties pie grābekļiem un citiem darba rīkiem, un sapost, jau salapojušo, slimnīcas parku.  RCB Saulaino dienu bibliotēka arī iesasitās - gaidam pie sevis ikvienu nogurušu talcinieku, kas visu savu enerģiju atstājis parkā, bet mājās doties vēl nevēlas. "Riču-raču" spēlei un iemīlotajam "Cirkam" spēka vienmēr pietiek. Top arī daži "BikiBuki".

Tiek izcilāta bibliotēkas mantu kaste, kur atrasti Lego kluči un citas mantas, pamuzicēts uz mūsu klavierēm. Tikmēr parks lēnām pārvēršas- kļūst tīrs un spodrs, kur ikviens varēs meklēt mieru un spēku savām ikdienas gaitām.

Sveiciens no Pamukāļiem!

-Pamukālis, Pamukālis...Vai tas ir KĀLIS?
-Nē, tas jau drīzāk ir kaut kāds JŪRAS PĀLIS.
-Bet varbūt BRĀLIS KĀRLIS?
-Nē, man vairāk šķiet, ka DZELTENS CĀLIS.
-Hmmm... un tomēr, tomēr... varbūt kaut kas saistīts ar to KĀLI?...

Jā, kas tad patiesībā ir šis PAMUKĀLIS? Tādu jautājumu uzdevām arī mēs ikvienam RCB Saulaino dienu bibliotēkas apmeklētjam, kas pievērsa uzmanību mākslinieces Kristīnes Lasmanes darbu izstādei. Jāsaka, ka bērniem fantāzija darbojās lieliski. Varianti bija daudz un dažādi - sākot ar datora paroli un beidzot ar to pašu KĀLI. Pat dzejolis tika sacerēts :). Taču patiesībā PAMUKĀLIS ir kaut kas, ko dažs ņem sev blakus gultiņā vakaros gulētejot, kaut kas, ko var paņemt līdzi, braucot uz slimnīcu vai ejot uz bērnudārzu... kaut kas, ar ko parunāties vientulības brīžos, ko pamurcīt un samīļot... Tās ir daudzās un dažādās mīļmantiņas, ko var izgatavot ikkatrs no košiem cimdiņiem un zeķītēm. Tā tos nodēvēja Kristīne. Un viesojoties RCB Saulaino dienu bibliotēkā Bērnu slimnīcā, vesels bariņš brauca līdzi.

Tomēr šoreiz Pamukāļi rātni sēdēja krēslā, bet Kristīne bērniem ierādīja ko pavisam interesantu - dažādas iespiedgrafikas tehnikas, ko izmantot, savus darbiņus darinot. Tas viss bija gana saistoši un aizraujoši, jo ne katrs var saprast, ka tam var noderēt pavisam neiedomājamas lietas - pužļu gabaliņi, ķēdītes, pērlītes, skrūvītes, stikliņi, linolejs u.c. Nepieciešami bija arī nopietni darba rīki - skrūvspīles, kaltiņas, asi naži u.c.

Grafikas darbnīca noritēja gana aizraujoši - gan eksperimentējot ar koppapīru, gan grebjot ornamentu linolejā, gan nospiežot dažādus priekšmetus. Rezultāts fascinējošs un ikvienam prātā paliekošs. 

Papildus bija iepēja aplūkot arī Kristīnes grafikas darbu izstādi. Tur attēloti tie paši Pamukāļi, tikai kādi...?! Te nu katram atkal jāņem talkā sava fantāzija un jāieskatās vērīgāk... 

Liels paldies Kristīnei par rosīgo pēcpusdienu un interesanto izstādi!