Ķekatiņas

Mūsu senie raksti vēsta, ka ķekatās gājēji draiskojās un vienlīdz svētību no mājas uz māju nesa jau no Mārtiņiem. Jautrība nerima līdz pat Meteņiem. Šajā laikā, ikvienā sētā, kāds varēja tikt pārsteigts, izjokots, izdancināts vai dāsni apdāvināts. Arī pie mums Ķekatiņas jau klāt. Lai arī galvenās maskas vēl viesojas "Senajā klētī", mēs priecājamies par draiskuļiem, kas mīļu prātu piekrita paviesoties pie mums.Tās šoreiz vairākas Ieviņas un Jancis, kurām vārdus devusi pati māklsiniece Ieva Dāboliņa. Pie siltām jaciņām, zeķītēm brunčiem un vainagiem lelles tikušas pateicoties Sigitas Krēsliņas čaklajām rokām.

Latviskās lellītes, sasēdušas šūpolēs, draiski noraugās uz bibliotēkas apmeklētājiem. Viņu prieks pielīp ikkatram, kas tās ievērojis. Aicinam bērnus un viņu vecākus lellītes vērot un sajust to, ko tās saka, atrodoties atstatu. Kamēr tās nav izvēlējušās savus īstos rotaļu biedrus, lai ļautos dzīvām sarunām, lellītes izrāda savus košos, bet vienkāršos tērpus, ļauj sajust sirdssiltumu, ko tajās ielikušas mākslinieces, ļauj aizdomāties par galveno vērtību katrā no mums - latviskumu. Tās nav un nevēlas būt tādas kā amerikāniskās Bārbijas un Keni. Tās ir pārliecinātas, ka ir vislabākās priekš mūsu bērniem.

 

Laimes zeme - Latvija

Latvijas svētku dienai tovojoties, RCB Saulaino dienu bibliotēkā viesos uzņēmām dzejnieci, arī etnogrāfisko leļļu mākslinieci Ievu Dāboliņu. Pēc neliela ievada, kurā Ieva rosināja bērnus padomāt un novērtēt cik laimīgi varam būt, ka dzīvojam tieši šeit - Latvijā, katram tapa zīmējums, kurā attēlota skaista Latvijas dabas ainava ar laimīgiem smaidiem, saules gaišuma un bērna patiesas mīlestības piepildīta.

 Ieva vedināja aizdomāties, cik tautām pasaulē ir pašiem sava valsts? Nebūt ne visām. Bet mums ir! Mums ir sava Latvija! Cieņas pilnā klusumā, zīmējot savu sapņu Latviju, bērni klausijās Ievas lasīto un pašas sarakstīto pasaku, kura tapa pirms dažiem gadiem. Tā ir pasaka par gaišu ticību mūsu valsts nākotnei, par dziļu cieņu un mīlestību pret to, un noteikti paliks prātā kā īpaša ikvienam no mums.

Arī līdzpaņemtā rotaļu lelle, ceļo no rokas rokā, ļaujot sajust savu siltumu un ielikto mīlestību uz latviskām vērtībām. Visu nākamo nedēļu bariņš etnogrāfisko leļļu dzīvosies Saulaino dienu bibliotēkā, lai uzrunātu mūsu apmeklētājus, klusībā stāstītu, cik mūsu rakstainie tautiskie brunči ir skaisti, cik pagājušie Dziesmu svētki bija īpaši, cik svarīgi ir bērniem iemācīt šīs vērtības, cik nozīmīgi ir sevī just latvisko identitāti.  Lai ikviens, veroties to sirsnīgajās sejiņās, saprastu un novērtētu to, kas mums ir!

Patreiz Ievas lelles var lūkot ikviens "Senās klēts" apmeklētājs. Mēs tās gaidam ciemos nākamnedēļ.

Lai skaisti svētki mums visiem kopā!

Rudens noskaņās...

Kas kait sēņu māmiņai,
Tai meitiņas drīz uzauga:
Piektdien dzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precinieki.

Kad šī rudens sēņu krājumi rūpīgi jau noglabāti pagrabos, īstais laiks, lai atcerētos cik jauks un patīkams ir bijis pavadītais laiks dabā, mežā. To aicina darīt Mākslas studijas "O" māksliniece Inta Vītoliņa, kuras vadībā tiek rīkota studijas audzēkņu darbu izstāde Bērnu kliniskajā universitātes slimnīcā RCB Saulaino dienu bibliotēkā.

Bērni ir čakli zīmējuši dažnedažādas sēnes, veidojuši interesantus krāsu un veidu salikumus, centušies darbos ielikt gan zināšanas, gan emocijas, gan radošumu. Tas rosināt rosina arī citus līdzdarboties.  Tādēļ ikviens tiek laipni aicināts piebiedroties radošā darbnīcā zīmēt, līmēt, veidot sēnes un mēģināt vairāk iejusties rudens miklajā un miglainajā noskaņā, sajust tajā siltumu caur mākslas pasauli.

 Mākslas studija "O" viesojās RCB Saulaino dienu bibliotēkā, lai arī ar Bērnu slimnīcas pacientiem kopīgi veidotu izstādes papildinājumu. Ātri vien tapa jauna sēņu kolekcija. Ikviena zīmētā sēne bija īpaša - bezgala interesanta un jauka, kaut gan nez vai kāds tādu mežā bija redzējis.

Uzplauksti Latvijai!!!

Šobrīd bibliotēkā lūkojama savdabīgu ziedu  gleznu izstāde. Tās autore Zane Veldre kopā ar savu mazo meitiņu Alisi, šodien aicināja ikvienu, kas vēlējās piedzīvot ko neparastu, kopā darboties un radīt gleznas nedaudz savadāk kā ierasts. Bet pirms tam Zane mūs vedināja uz pārdomām - patiesībā zied jau ne tikai puķes, arī mēs paši brīžam uzplaukstam laipnā smaidā.  Darot aizraujošu darbu, mēs atveramies un daram to no sirds. Esot patiesi laimīgi, mēs uzziedam krāšņi jo krāšņi un gribam dalīties savā priekā, kā brīnišķi ziedi. Un Zane ar Alisi izdomāja interesantu veidu, kā mums visiem to atklāt, izmantojot krāsas un papīru. Spoža gaismas stara kūlī, mēs uz sienām vērojām savas ēnas, kuras patiesībā vienmēr un visur ir ar mums, kaut pārsvarā neredzamas. 

Mēs mācijāmies pamanīt nemanāmo - savās ēnās saskatīt skaistu ziedu, lai tam apvilktu kontūras un tad ietērptu košās krāsās. Mēs sajutām patiesu radīšanas prieku un atstājām to uz papīra lapas.

 

Novembris ir mūsu Latvijas mēnesis, mēs izdomājām, ka plauksim un ziedēsim Latvijai. Jā, uzplauksim Latvijai!
Tikko tapušie darbi, vēl kādu laiku priecēs arī citus Saulaino dienu bibliotēkas apmeklētājus, jo tie ir kā dāvana svētkos.
       Lai gaiša un rimta svētku nedēļa ikvienam!

Izstādes, izstādes...

RCB Saulaino dienu bibliotēkā divas jaunas izstādes! Viena jau esoša mākslinieka, otra vēl topoša.
Zane Veldre pēc nelielām pārdomām piekrita atvest savus darbus un parādīt citiem. Ieraugot tos, šaubu nebija - Zane ir māksliniece, kaut ikdienā dara citu darbu. Vairāki gadi aizritējuši tepat slimnīcā, darbojoties kopā ar bērniem kā interešu izglītības pedagogam, arī kopā zīmējot, gleznojot un visādus citādus radošus darbus darot. Gleznošanai sev varbūt atliek vien vēlas vakara stundas, bet tad top kas īpašs. Darbos ir ielikts trausls vieglums, kas savijas savdabīgā krāsu gammā un uzbur tēlu. Tas ir kā pārsteigums gan pašai Zanei, gan jebkuram vērotājam.

Bet Elza Siliņa (11 gadi ), ko mēs varētu dēvēt kā topošo mākslinieci, sevi tomēr jau ir mācējusi parādīt. Viņas zīmējumi priecējuši gan skolas biedrus Āgenskalna sākumskolā, gan Leļļu teātra apmeklētājus. Darbiņu izstāde RCB Saulaino dienu bibliotēkā ieinteresēja ikvienu ienācēju, aicināja uzticēties krāsām un ļauties radošumam. Draudzīgi atgādināja, ka pavadītais laiks mākslas pasaulē ir aizrautīgs un interesants, jo no ikkatra darba izstaroja prieks, izdoma, uzdrošināšanās un bērnišķīga apņemšanās.

Vēlam Zanei un Elzai arī turpmāk daudz saskatīt, ietērpt krāsās un spēt parādīt citiem, apgūt arvien ko jaunu un droši iet uz priekšu. Uz tikšanos Saulaino dienu bibliotēkā!